Mīluļa čipošana un vakcinācija - kāpēc tas ir nepieciešams?

Mīluļa čipošana un vakcinācija - kāpēc tas ir nepieciešams?

Nereti cilvēki apšauba mājdzīvnieku vakcinācijas un čipošanas nepieciešamību, tomēr tas ne vien palīdz dzīvnieku identifikācijai un saslimšanas riska mazināšanai, bet kopš 2017. gada čipošana un reģistrēšana suņiem ir obligāta.

Vakcinācija

PetCity veterinārās klīnikas veterinārārsts Renārs Erdmanis-Hermanis skaidro, ka vakcinācija nepieciešama slimību profilaksei, lai samazinātu risku saslimt ar infekcijas slimībām, tomēr ir svarīgi atcerēties, ka 100% aizsardzību tā nesniedz.

"Šis ir sabiedrības veselības jautājums - pateicoties regulārai mīļdzīvnieku un savvaļas dzīvnieku vakcinēšanai, Latvija skaitās brīva no trakumsērgas.

"Regulāra vakcinācija un revakcinācija ir katra cilvēka atbildība sabiedrības priekšā," stāsta eksperts.

Erdmanis-Hermanis stāsta, ka vakcinācija pret trakumsērgu ir obligāta. Saimniekiem ir jānodrošina sava mīluļa vakcinācija, bet vēlāk - revakcinācija. Tā ir valsts obligāta prasība - izņēmumu nevakcinēt dzīvnieku nav.

"Ja dzīvnieks nav vakcinēts pret trakumsērgas vīrusu un, piemēram, sakož citu dzīvnieku vai pat cilvēku, tad attiecīgā dzīvnieka saimnieks par to var tikt sodīts. Par šādiem gadījumiem tiek informēta Valsts policija, Pārtikas un veterinārais dienests, kas tālāk attiecīgo negadījumu izskata," stāsta eksperts.

Agrāk revakcinācija pret trakumsērgu bija jāveic katru gadu, bet šobrīd viss ir atkarīgs no ražotāja - vienreiz gadā, vienreiz divos vai pat trīs gados. Tikai ar nosacījumu, ka nav nokavēts revakcinācijas datums. 

Protams, pirms savu mīluli ved vakcinēt, jāņem vērā dažas lietas. "Pats galvenais - dzīvniekam jābūt veselam. Pirms vakcinācijas veterinārārsts veic klīnisko izmeklēšanu un, ja atzīst, ka dzīvnieks ir klīniski vesels, tad arī veiks vakcināciju. Tāpat pirms vakcinācijas svarīgi veikt apstrādi pret endoparazītiem jeb attārpošanu," stāsta veterinārārsts.

Savukārt pirmo vakcināciju parasti veic astoņu nedēļu vecumā, bet revakcināciju - 12 nedēļu vecumā. Astoņu nedēļu vecumā vakcinē pret attiecīgās sugas biežākajām infekcijas slimībām, bet 12 nedēļu vecumā veic šo slimību atkārtotu revakcināciju, kā arī vakcināciju pret trakumsērgu.

"Protams, ir arī citas vadlīnijas, kad vakcinē agrākā vecumā, bet parasti mēs izmantojam tieši iepriekš minēto. Vakcināciju pret trakumsērgu var veikt tikai no 12 nedēļu vecuma," skaidro veterinārārsts. Tā saucamās "agrās" vakcinācijas izvēlas, izvērtējot attiecīgos apstākļus, piemēram, ja mājdzīvnieks ir no patversmes vai lielas audzētavas - tad saslimšanas risks ir lielāks. Šādos gadījumos pirmo vakcināciju veic jau sešu nedēļu vecumā.

"Kavēt vakcināciju un revakcināciju nav ieteicams, jo tas palielina risku saslimt.

Slimības, pret kurām tiek vakcinēti mājdzīvnieki ir infekciozais hepatīts, parvovīruss, leptospiroze, suņu mēra vīruss un respiratorās slimības suņiem. Kalici vīruss, herpes vīruss un panleikopēnija kaķiem, savukārt mājas seskus vakcinē pret suņu mēra vīrusu, bet trušus - miksomatozi un hemorāģisko slimību.

Kāpēc nepieciešams vakcinēt?

Dažreiz mājdzīvnieku saimnieki vēlas vakcinēt tikai pret trakumsērgu, jo dzīvnieki atrodas mājās un pārējās vakcinācijas neuzskata par vajadzīgām.

"Šiem saimniekiem es parasti saku, ka, pat ja dzīvnieks atrodas mājās, saimnieki iet ārā un pastāv iespēja, ka slimības no ārvides tiek atnestas ar drēbēm, zābakiem vai rokām," viņš stāsta.

Eksperts norāda, ka svarīgi pieminēt saslimšanas gadījumus suņiem ar leptospirozi, kas ir antropozoonoze jeb slimība, kas ir kopīga gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem, un tā ir ļoti bīstama saslimšana. 

Blakusparādības

Blakusparādības ir retas, bet, ja tās ir, tad parasti tās ir alerģiskas reakcijas uz vakcīnu, tās novēro pirmajās minūtēs pēc vakcīnas injekcijas, retākos gadījumos - 24 stundu laikā. Ja novērotas blakusparādības, tad attiecīgais veterinārārsts veiks darbības, lai mazinātu alerģisko reakciju, un, iespējams, nākamreiz izvēlēsies cita rāžotāja vakcīnu.

"Parasti mēs tās novērojam uz vietas klīnikā, jo paiet laiks, kamēr tiek aizpildītas vakcinācijas apliecības, pases un sarakstīti vakcinācijas uzskaites žurnāli," stāsta eksperts.

Čipošana

Tā ir nepieciešama dzīvnieku identifikācijai - līdzīgi kā ar cilvēku pasēm, ar kuru palīdzību var pierādīt attiecīgās personas identitāti.

"Tas ir nepieciešams gadījumos, kad jāpierāda, vai dzīvnieks ir vakcinēts , īpaši pret trakumsērgas vīrusu, jo tā ir obligātā valsts vakcinācija, kas jāveic visiem mīļdzivniekiem - suņiem, kaķiem un mājas seskiem.

"Obligāti jāveic dzīvnieka čipošana tiem mīluļiem, ar kuriem vēlaties ceļot ārpus valsts, piedalīties izstādēs vai arī vienkārši vēlaties, lai dzīvnieks ir identificējams pazušanas gadījumā.

Jāatceras, ka, ja dzīvnieks ir mikročipēts, tad tas arī jāpiereģistrē Latvijas Lauksaimniecības Datu Centrā (www.ldc.gov.lv/lv), lai nepieciešamības gadījumā varētu sazināties ar mīļdzīvnieka saimnieku," skaidro Erdmanis-Hermanis.

Saimniekiem jārīkojas atbildīgi

"Esmu nereti dzirdējis apgalvojumus, ka agrāk viss bija citādāk, varēja nevakcinēt, dzīvnieki neslimoja un dzīvoja garu mūžu. Tomēr es domāju citādāk - medicīna ar katru dienu attīstās, parādās jaunas izmeklēšanas iespējas un slimību kontroles, profilakses. Iespējams, agrāk, ja kāds kaimiņu runcis nomira, tam nepievērsa lielu uzmanību, domādami, ka to nokodis kāds cits dzīvnieks, bet, ja būtu iespēja atgriezties laikā, varbūt mēs cilvēkus varētu pārliecināt par pretējo," viņš stāsta.

Erdmanis-Hermanis neuzskata, ka čipošana varētu ietekmēt dzīves ilgumu - tas ir nepieciešams vienīgi dzīvnieku kontrolei un identifikācijai, savukārt par vakcināciju gan eksperts ir citās domās. 

"Nevakcinētiem dzīvniekiem dzīves kvalitāte un mūžs tiek negatīvi ietekmēti. Nevakcinētajiem ir daudz lielāka iespēja saslimt ar kādu no vīrusiem, kas sliktākajos gadījumos var novest pie letāla iznākuma jeb nāves," viņš norāda.

Veterinārārsts stāsta, ka pirms daudziem gadiem Latvijā nācās saskarties ar gaļēdāju mēri, kad gāja bojā ļoti daudz suņu, un, pateicoties profilaktiskiem pasākumiem, tai skaitā vakcinācijai, šo slimības tālāku izplatīšanos izdevās novērst. 

"Protams, jāņem vērā, ka slimības tiek pārnesātas arī no citām valstīm. Agrāk cilvēki tik daudz neceļoja, it īpaši kopā ar saviem dzīvniekiem. Kā piemēru varam ņemt šobrīd esošo situāciju ar Covid-19 - Latvijā šī slimība ir, bet sākums tai meklējams Āzijā.

"Pieņemot mīļdzīvnieku savā ģimenē, saimnieks uzņemas atbildību. Ikvienam jārīkojas atbildīgi gan pret sevi un savu mājas mīluli, gan pret apkārtējiem cilvēkiem un viņu mājdzīvniekiem. Rūpējies par otru tā, kā tu vēlētos, lai rūpējas par tevi," viņš stāsta.

Saistītie raksti
  1. Vai mājdzīvnieku nepieciešams attārpot arī gada aukstajā laikā? Vai mājdzīvnieku nepieciešams attārpot arī gada aukstajā laikā?
  2. Suns un pašizolācija. Kā uzlabot mīluļa ikdienu, ja nevarat iziet pastaigā? Suns un pašizolācija. Kā uzlabot mīluļa ikdienu, ja nevarat iziet pastaigā?
  3. Mājās ar kaķi. Kā ārkārtas situācija ietekmē kaķu ikdienu un paradumus Mājās ar kaķi. Kā ārkārtas situācija ietekmē kaķu ikdienu un paradumus
  4. Pašizolācija nav šķērslis! Kā skolot suni mājas apstākļos? Pašizolācija nav šķērslis! Kā skolot suni mājas apstākļos?