Pasargā savu mīluli no sešiem vasaras biediem

Pasargā savu mīluli no sešiem vasaras biediem

Vasara ir lielisks laiks, lai ar mājdzīvniekiem atpūstos dabā. Tā kā rotaļājoties, mīlulis savā ziņkārībā un alkās pēc piedzīvojumiem var nonākt arī bīstamās situācijās, īpašniekiem katram gadījumam jāpatur prātā drošības padomi. PetCity klīnikas veterinārārste Kristela Loritsa min sešus lielākos riskus, kas vasarā var skart mājdzīvniekus.

Zilaļģes

Zilaļģes jeb cianobaktērijas ir ūdens tilpnēs dzīvojoši mikroorganismi, kas strauji vairojoties izraisa ūdens ziedēšanu. Šo ziedēšanu var atpazīt, kad ūdens nokrāsa kļūst zaļgana, dzeltenīga vai rozā un zaudē caurspīdīgumu. Bieži ūdens sāk arī slikti ost.

Vides piesārņojums veicina ūdens kvalitātes pasliktināšanos un ūdens ziedēšanu. Aļģu vairošanās laikā saskarsme ar ūdeni var būt bīstama, jo daži zilaļģu veidi ir indīgi. Tādēļ ziedoša ūdens dzeršana un kažoka laizīšana pēc peldes ir dzīvniekam bīstama. Parasti saindēšanās simptomi parādās pēc 1-24 stundām. Dzīvniekam var būt vemšana, apātija, caureja, ādas izsitumi, tecēt siekalas, acu iekaisums vai neiroloģiski simptomi. Piemēram, drudzis, krampji, samaņas traucējumi, kā arī dzīvniekam var rasties aknu bojājumi.

Ja zilaļģu ziedēšanas laikā tomēr mīlulis ir pabijis ūdenī, pie pirmās iespējas mājdzīvnieks jānomazgā ar tīru ūdeni. Noteikti jāizmazgā arī mute. Ja suns ir dzēris no aizdomīgas ūdenskrātuves, var gadīties, ka jāizsauc vemšana. Visdrošāk ir nekavējoties sazināties ar veterināro klīniku vai veterināro ārstu. Vasarā noteikti vērts sekot līdzi Veselības pārvaldes mājaslapai, kurā atrodama nepieciešamā informācija par zilaļģēm un to vairošanās vietām.

Saules dūriens

Mūsu mīluļu sviedru dziedzeri ir mazāk attīstīti. Tie parasti atrodas uz ķepu spilventiņiem, tādēļ elsošana ir vienīgais efektīvais veids, kā pazemināt ķermeņa temperatūru.

Suņa un kaķa normālā ķermeņa temperatūra svārstās starp 38,3-39,3 grādi. Parasti nopietnākas problēmas sākas pie 41 grāda. Pie 43 grādiem jau rodas iekšējo orgānu un smadzeņu bojājumi, kam var sekot pat nāve. Īpaši bīstami ir atstāt dzīvnieku automašīnā. Pat atvērts logs nepalīdz pietiekami atdzesēt saulē sakarsušu autosalonu.

Saules dūriens ir īpaši bīstams īspurnainām jeb brahiocefālām suņu šķirnēm. Tāpat arī ļoti jauniem un veciem, ar sirdi slimiem mājdzīvniekiem un dzīvniekiem ar lieko svaru. Saules dūriens rodas pāris minūtēs. Rodas elpošanas grūtības, izteikta apātija. Dzīvnieks kļūst gauss un var noģībt, rodas līdzsvara traucējumi vai krampji. Gļotādas un mēle var kļūt tumši sarkana vai zila, tecēt siekalas, rasties vemšana un caureja.

Mājdzīvniekam vienmēr jānodrošina ēna, lai pasargātu no karstās vasaras saules. Noteikti jābūt vieglai piekļuvei vēsam dzeramam ūdenim.

Daudzi cilvēki tic mītam, ka spalvaini dzīvnieki vasarā jānoskuj. Patiesībā kažoks pasargā gan no aukstuma, gan karstuma un saules apdeguma. Lai mīluli sagatavotu vasarai, rūpīgi jāapkopj tā kažoks, jālikvidē savēlušās vietas, jāizķemmē pavilna un jāseko līdzi, ka āda nav iekaisusi. Zooveikalos ir pieejami arī dzesējošie paklājiņi un vestes.

Ja tomēr dzīvnieks ir cietis no karstuma, vispirms mīlulis jānogādā vēsākā vietā un jāizmanto mitri, atdzesēti dvieļi. Jāizvairās no ļoti auksta ūdens, jo tas veicina šoka stāvokli. Sevišķi jāmitrina ķepas un vēdera apakšdaļa. Nekavējoties jāvēršas veterinārajā klīnikā pēc pirmās palīdzības. Ja dzīvnieks ir pie samaņas, var piedāvāt padzerties vēsu ūdeni.

Arī saule ir bīstama mājdzīvniekiem, jo veicina ādas iekaisumus un apdegumu rašanos. Dzīvniekus ar gaišu spalvu ādas bojājumi apdraud vairāk, nekā tos, kam ir tumšs apmatojums. Suņiem un kaķiem var rasties plakano šūnu karcioma, kas ir ļoti ļaundabīgs ādas audzējs.

Ādas iekaisums

Mazākas skrambiņas vai kukaiņa koduma rezultātā radies viegls ādas iekaisums parasti pāriet pats no sevis. Jutīgākiem dzīvniekiem koduma vietā var izveidoties niezoši, apsārtuši mezgliņi.

Sliktākā gadījumā skrambas vai koduma rezultātā var attīstīties hot spot jeb virsējs bakteriāls ādas iekaisums. Tam vairāk tendēti ir dzīvnieki ar biezāku kažoku, ja laiks ir silts un mitrs, kā arī dzīvnieki, kas mīl daudz peldēt. Parasti ādas iekaisumu var atpazīt pēc apsārtuša plankuma. Apspalvojums nokrīt un āda ir sāpīga. Ja iekaisums netiek ārstēts, tas izplātās pa ķermeni un var izraisīt asins saindēšanos.

No kukaiņiem dzīvniekus var aizsargāt ar aizsarglīdzekļiem pret ārējiem parazītiem. Sākotnēja ādas iekaisuma gadījumā, attiecīgajā apvidū spalva maigi jāapgriež un āda jānotīra ar dezinficējošu līdzekli, kas nesatur alkoholu. Noteikti nevajadzētu ļaut, ka suns laiza vai kasa iekaisušo ādas apvidu. Ja iespējams, ap kaklu jālieto pēcoperāciju apkakle. Ja iekaisušais apvidus ir ļoti liels un dažu dienu laikā nepaliek labāk, obligāti jāvēršas pie veterinārārsta.

Bites dzēliens, čūskas kodums

Par laimi mūsu mīluļi pacieš kukaiņu un čūsku kodumus labāk, nekā mēs paši. Diemžēl dažreiz arī viņiem var rasties pārmērīgi jutīga reakcija. Tas ir atkarīgs no tā, cik daudz un kurā ķermeņa daļā dzīvniekam ir ievadīta inde. Papildus reakciju ietekmē dzīvnieka izmērs un veselības stāvoklis.

Pārmērīgs jutīgums var izraisīt gremošanas traucējumus, apgrūtinātu elpošanu, gausumu, drebuļus. Visbīstamākie ir kodumi un dzēlieni sejas un kakla apvidū. Ātri attīstās tūska, var rasties elpošanas grūtības un smakšana.

Čūskas kodumu var atpazīt pēc diviem-trim nelieliem zobu nospiedumiem. Aptuveni pusstundu pēc koduma rodas tūska. No brūces var izdalīties arī asiņains šķidrums. Ja aptuveni stundas laikā nerodas sāpīga tūska, visticamāk pirmā palīdzība nav nepieciešama.

Ja jau iepriekš zini, ka tavs mīlulis ir jutīgs pret dzēlieniem, laicīgi sagādā nepieciešamās zāles. Ja dzīvnieks kļūst gauss, trīc vai vemj, kā arī viņa elpošana kļūst apgrūtināta, sazinies ar veterinārārstu.

Bite, dzeļot, atstāj savu dzeloni, lapsene - nē. Bites dzelonis noteikti jāatrod un jāizņem.

Dārza ķimikālijas

Suņus bieži interesē dārza ķimikālijas. Piemēram, žurku un gliemežu indei ir pievienotas garšas, kas mājdzīvniekiem labi garšo. Kaķi bieži var saindēties caur grauzēju, kas ir saskāries ar indi.

Žurku inde mazina asins sarecēšanu. Simptomi attīstās palēnām - 1-7 dienu laikā. Ja dzīvnieks ir saindējies, asinsizplūdumi izraisa gausumu, caureju, asinis izkārnījumos un urīnā vai acu priekškambaros, apgrūtinātu elpošanu, asins tecēšanu no mutes un deguna, kā arī zilumi. Arī citas indes un ķimikālijas var izraisīt gausumu, gremošanas traucējumus, siekalu tecēšanu, krampjus, apgrūtinātu elpošanu un nāvi. Mūsdienās ir izplatīta suņu saindēšanās ar kaņepēm. Kaņepes ir suņiem bīstamas. Šī saindēšanās jāārstē savādāk no citām.

Ja dzīvnieks ir ieēdis jebkāda veida indi, jāsazinās ar veterinārārstu. Labi, ja uz ārsta vizīti var līdzi paņemt ieēstās vielas iepakojumu. Jo vairāk ir ārstam informācijas, jo vienkāršāk ir sastādīt ārstēšanas plānu. Kā pirmo palīdzību sunim var izraisīt vemšanu, ja suns ir pie samaņas, viņam nav apgrūtināta elpošana, suns pats nevemj un kopš indīgās vielas apēšanas ir pagājušas mazāk par 2 stundām. 

Vemšanu nedrīkst izraisīt, ja dzīvnieks ir norijis kodīgu vielu, piemēram, benzīnu, motoreļļu, bateriju, cauruļu un krāsns tīrīšanas līdzekli. Lai sunim izraisītu vemšanu, var izmantot 3% ūdeņraža peroksīdu. Sunim jādod 2 mililitri uz 1 kilogramu suņa ķermeņa svara.

Atšķirībā no suņiem, kaķiem nedrīkst izraisīt vemšanu mājas apstākļos. Ar kaķi nekavējoties jāvēršas pie veterinārārsta.

Apdegums

Dārza ballītēs jābūt uzmanīgam, lai dzīvnieki nepienāk pārāk tuvu grillam vai uguns liesmām. Kaķi var mēģināt pat uzlēkt uz karstas virsmas, jo ziņkārība ir liela, bet gaļas smarža - ļoti vilinoša.

Patiesais apdegumu apjoms atklājas tikai pēc pāris dienām. Bojātā āda atmirst un lobās. Arī karsts asfalts un smiltis var sunim izraisīt nepatīkamas sajūtas. Ķepu spilventiņi kļūst jutīgi un var rasties ādas iekaisums.

Kā pirmo palīdzību īpašnieks var mājās ievainoto vietu atdzesēt ar mitru dvieli. Apdeguma gadījumā ātri jāsazinās ar veterinārārstu. Karstā laikā pastaigām var drīzāk izvēlēties ceļmalas vai ēnainu virsmu. Garākas pastaigas drīzāk veikt no rīta un vakarā, kad nekarsē saule. Ķepu spilventiņus var aizsargāt arī ar ķepu vasku.

Saistītie raksti
  1. Suns un pašizolācija. Kā uzlabot mīluļa ikdienu, ja nevarat iziet pastaigā? Suns un pašizolācija. Kā uzlabot mīluļa ikdienu, ja nevarat iziet pastaigā?
  2. Mājās ar kaķi. Kā ārkārtas situācija ietekmē kaķu ikdienu un paradumus Mājās ar kaķi. Kā ārkārtas situācija ietekmē kaķu ikdienu un paradumus
  3. Pašizolācija nav šķērslis! Kā skolot suni mājas apstākļos? Pašizolācija nav šķērslis! Kā skolot suni mājas apstākļos?
  4. Ērces un blusas karantīnu neievēro. Kā efektīvi pasargāt mīluli no kaitēkļiem? Ērces un blusas karantīnu neievēro. Kā efektīvi pasargāt mīluli no kaitēkļiem?