Audzinām kucēnu kopā: Pirmā ciemošanās pie veterinārārsta!

01.11.2021

Raksts un video tapis sadarbībā ar TVNET
Autore: Gerda Pulkstene
Foto: Jānis Škapars

Prieks tevi, lasītāj, satikt jau otrā izglītojošās rubrikas "Audzinām kucēnu kopā" ar PetCity rakstā, kur kopā ar dzīvespriecīgo Velsas korgija pembroka šķirnes kucēnu Floki dosimies pirmajā vizītē pie veterinārārsta. Kas tur notiks, ko Floki pārbaudīs un kāds būs veterinārārsta atzinums par korgija veselību - lasi rakstā!

Pirmajā rubrikas "Audzinām kucēnu kopā" rakstā "Kucēns brauc mājās" iepazināmies ar rubrikas galveno varoni Floki, kucēna stāstu par ienākšanu ģimenē, un PetCity eksperti dalījās padomos un ieteikumos, kas jāiespēj un kādi priekšdarbi veicami, pirms ģimenes mīlulis sper pirmos soļus pāri mājas slieksnim.

Otrajā rakstā sērijā Floki dodas uz PetCity klīniku, lai iepazītos ar smaidošo raksta galveno ekspertu, sertificētu veterinārārstu Gustu Indānu. Profesiju Gusts izvēlējās jau bērnībā, skolā padziļinātu uzmanību veltot bioloģijai un dabas zinātnēm. Absolvējis Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Veterinārmedicīnas fakultāti 2019. gadā. Paralēli klīniskajai darbībai Dr. Gusts Indāns izstrādājis projektus, izveidojot eksoprotēzes un ārējās fiksācijas ierīces dzīvniekiem ortopēdisku slimību ārstēšanai, sadarbojoties ar speciālistiem gan humānajā, gan veterinārajā medicīnā. Stažējies arī klīnikā Sofijā, Bulgārijā, iegūstot papildu zināšanas endoprotezēšanā.

Tiekoties ar Gustu, vizītes sākumā runājām par kucēna iegādes svarīgākajiem faktoriem.

Kucēna iegādes izvēle – audzētava, “no rokas” vai patversme?

Ja runa ir par šķirnes kucēnu, tad veterinārārsts Gusts Indāns noteikti iesaka izvēlēties audzētājus, kuri var nodrošināt ciltsrakstus un kucēna vecāku izsekojamību. "Tā jums ir paredzama gan izaugušā suņa psihoemocionālā noturība, gan vizuālais aspekts. Ja iegādājamies korgiju bez papīriem, ir mazāk paredzams galarezultāts.

Noteiktām šķirnēm ir arī konkrētas problēmas, un apzinīgam saimniekam tām ir jāseko līdzi. Pie audzētājiem šādu informāciju var iegūt. Audzētāji arī var uzrādīt ģenētiskās analīzes, kas ir kucēna veselības fons.

Ja ir iespēja aplūkot abus vecākus – tā vienmēr ir laba ideja," par kucēna izvēles ceļu stāsta veterinārārsts Gusts Indāns.

Kā citādi var tikt pie sunīša? Gusts stāsta, ka reiz pie sunīša ticis pavisam nejauši: "Man bija 15 gadi, es gāju gar tirgu, un mani uzrunāja kāds vīrietis, vai man vajag suni. Es teicu, ka man nevajag suni, viņš teica "man arī nevajag" un solīja bāzt maisā un mest ūdenī. Vai viņš to būtu vai nebūtu darījis, es nezinu, bet tomēr sapratu, ka šim cilvēkam sunīti nevar atstāt, un tā es tiku pie sava suņa."

Runājot par patversmēm, Gusts atgādina jau minēto, ka vienmēr ir risks ar to, ka nezini, kādi bijuši vecāki un kāds sunītis izaugs. "Protams, mēs varam mēģināt pieaugušā suņa izmēru noteikt pēc ķepām, bet paredzamības nekad nav. Bet tas arī nenozīmē, ka ir kādas problēmas – patversmēs profilaktiski vakcinē un attārpo un, ja ir attiecīgs vecums, arī sterilizē un kastrē pirms došanas projām. Patversme noteikti ir izskatāms variants!

Galvenais, lai kucēns priecīgs, lai labi ēd, lai labi pieņemas svarā," uzsver eksperts.

Aplūkojot kucēnus un lemjot par izvēli, kam būtu jāpievērš uzmanība? "Man rastos zināmas aizdomas, ja kucēns ir izteikti mazāks nekā pārējie brālīši un māsiņas. Tas var norādīt, ka dzīvnieks ir mazāk attīstījies vai kucēnu mammai nav pieticis piena. Skatāmies, lai dzīvnieki ir priecīgi, aktīvi un sociāli.

Ir reizes, kad viena metiena kucēnus tirgo par dažādām cenām, piemēram, īpašu krāsu vai kādu citu pazīmju dēļ, bet ir negodprātīgi audzētāji, kuri tieši šos mazākos un vārgākos kucēnus mēģina pārdot kā dekoratīvākus un ironiskā kārtā to izdara par augstāku cenu.

Floki un veterinārārsts Gusts Indāns

Floki un veterinārārsts Gusts Indāns

Kucēna vakcinācija. Kāpēc vajadzīgas abas potes?

Kucēnu ierasti pirmo reizi vakcinē 8 nedēļās. "Tā ir pirmā pote, kas ir pret suņu vīrusu saslimšanām un leptospirozi, kas aktuāla ar to, ka tai ir zoonoze jeb tā var pielipt cilvēkiem. Nereti rezultāts var būt diezgan nopietns. Leptospiroze pārnēsājas ar urīnu un grauzējiem. Klīniskās pazīmes diezgan nespecifiskas – vemšana, tumšs urīns, slikta pašsajūta, bet slimības rezultāts var būt bīstams, īpaši jaunajām māmiņām," risku raksturo veterinārārsts. Otro vakcīnu kucēns saņem 12 nedēļās. Šajā vakcīnā ir pirmās potes revakcinācija un arī pote pret trakumsērgu.

"Obligātā vakcīna Latvijā suņiem un kaķiem ir trakumsērgas vakcīna, kaut šobrīd valstī tās nav. Bet tas vienmēr ir laika jautājums, jo mums ir robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Suņu vīrusa – leptospirozes – ir neobligātā, bet vēlamā vakcīna Latvijā. Es pat teiktu, ka tā ir svarīgāka par trakumsērgas vakcīnu, jo suņu vīrusi ir sastopami visur. Saslimt var arī vakcinēts dzīvnieks, bet slimība norit daudz vieglākā formā un, simptomātiski ārstējot, var tikt galā tīri ātri," skaidro ārsts.

Kā ar karantīnu, kas ir tik sarežģīti ar kucēnu, kurš vēlas doties ārā apgūt pasauli un socializēties? Veterinārārsts Gusts uzver, ka tas ir nopietns jautājums: "Viens ir drošības, bet otrs – legālais aspekts. Ceļošanai ES dzīvniekam jābūt vakcinētam pret trakumsērgu, vakcinējam 12 nedēļās un tad seko 21 dienas karantīnas periods, kurā dzīvnieks neskaitās vēl pilnībā imunizēts pret trakumsērgu.

Mana rekomendācija ir laist sunīšus kontaktā tomēr pēc otrās revakcinācijas karantīnas.

Protams, ja ir sava teritorija, kur esat pārliecināts, ka nenāk meža dzīvnieki un sveši suņi, risks ir mazāks, bet, lai vestu uz ielas, noteikti būtu jāsagaida revakcinācija!"

Tālāk revakcinācija pret suņu vīrusiem un leptospirozi notiek vienu reizi gadā, bet atkarībā no trakumsērgas vakcīnas reizi vienā līdz trijos gados.

Vai iespējama reakcija uz vakcīnu? "Tāpat kā cilvēkiem, arī dzīvniekiem var būt reakcijas uz vakcīnu, tāpēc rūpīgi jāseko līdzi, īpaši pirmajā reizē. Vakcinācija notiek zemādā, skaustā – injekcijas vieta pirmajās stundās var būt sāpīga, mazliet jutīga. Izveidojas bumbulītis, bet tam būtu jāuzsūcas. Var būt novērojama neliela miegainība, apetītes zudums. Tas, ko mēs nevēlamies, ir siekalošanās, vemšana, caureja, tūska, liela apātija. Pirmā palīdzība mājas apstākļos ir kāds antihistamīns, bet smagākos gadījumos noteikti jāmeklē medicīniska palīdzība. Tāpēc iesaku pēc vakcīnas vēl 15 minūtes uzkavēties klīnikā," atbild dzīvnieku veselības eksperts.

Floki smaidīgā veterinārārsta Gusta rokās jūtas droši

Floki smaidīgā veterinārārsta Gusta rokās jūtas droši

Attārpošana, ērces un blusas

"Labs suņu audzētājs vai atbildīgas patversmes darbinieki pirms kucēna atdošanas noteikti būs jau viņu attārpojuši. Attārpošana vajadzīga arī pēcāk, atkarībā no dzīves apstākļiem, bet profilaktiskos apstākļos 2 līdz 3 reizes gadā," stāsta veterinārārsts. Iespējas ir dažādas – tabletes, pilieni skaustā, kožļas, ko viņš tomēr iesaka iegādāties zooveikalos, kas ir licencēti tirgot medikamentus.

Bioloģisko vai augu bāzes preparātu farmakoloģiski pierādītā efektivitāte ir zemāka, bet, izvēloties medikamentu, mēs zinām, ko no tā sagaidīt.

Nevajag arī vieglprātīgi attiekties pret zarnu parazītu nodošanu saimniekiem. "Ja sunim vai kaķim ir parazīti un jūs dalāt gultu vai esat ļoti tuvu, noteikti pastāv iespēja parazītus nodot arī saimniekam," atzīst veterinārārsts, piebilstot, ka sava darba specifikas dēļ profilaktiskos nolūkos medikamentus lieto arī pats.

Kucēns un blusas – kā karot ar tām un cik tās ir bīstamas? "Blusas parasti var kucēnam novērot astes saknes apvidū un ap austiņām, kur niez visvairāk. Pašķirstot apmatojumu, reizēm redzam blusas, reizēm tikai melnus punktiņus. Mājas apstākļos uzpiliniet ūdeni un paberzējiet; ja paliek sārtums, tās, visticamāk, ir blusu fekālijas. Blusas ēd asinis, līdz ar to fekālijas satur asinis," testa iespējas mājas apstākļos atklāj Gusts Indāns. No blusām sunim ir risks tikt pie blusu alerģiskā dermatīta – paaugstināta jutība pret blusām, imūnreakcija uz blusu siekalām. Tad gan vajadzētu pakonsultēties ar ārstu, lai atrastu dermatīta īsto cēloni. Pret blusām veterinārāsts iesaka gan kožļas, gan pilienus skaustā un, protams, siksniņas.

Nākamais svarīgais temats ir ērces.

Ērces ir ļoti nopietna lieta suņiem, jo sabiedrībā pastāv arī stereotipi, ka, piemēram, suns bez ērcēm nav suns, bet jāsaprot, ka ērces pārnēsā daudz bīstamu infekciju.

Babezioze, kas ir ērču pārnēsāta slimība, sunim var radīt smagus audu un orgānu bojājumus. Piesūcas ērce, tā barojas, un šis parazīts nonāk suņa asinīs. Tas parazitē asins šūnās – eritrocītos – pa visu organismu. Sākumā pazīmes ir ļoti nespecifiskas – ēd mazāk, vemšana, tumšāks urīns, ko saimnieks pat nepiefiksē, un temperatūra, ko arī reti kurš mājās mēra. Saslimšana ir ļoti nopietna, var pāriet nervu formā un suns var arī nomirt. Visas ērces obligāti ir jānoņem. Ir speciāli instrumenti – lauznīši un pincetes. Labāka tehnika ir rotēt, līdz viegli iznāk ārā. Un tad nedēļu, divas ir ļoti rūpīgi jāseko līdzi sunīša pašsajūtai," par ērcēm izklāsta dzīvnieku ārsts. Tāpēc iesakāms tomēr neekonomēt uz ērču siksniņām, jo investīcijas pēcāk ārstēšanā var būt ļoti dārgas un sāpīgas.

Floki pirmā apskate

1. Čipa nolasīšana

Katram dzīvnieku īpašniekam ir jāveic suņa iezīmēšana ar zemādas mikroshēmu un tā jāreģistrē Lauksaimniecības datu centra datu bāzē. Ja rodas grūtības ar reģistrāciju, saimnieki var griezties veterinārajā klīnikā vai aizbraukt uz Lauksaimniecības datu centru un izdarīt to uz vietas. Svarīgi saprast, ka pats čips satur unikālu kodu (ciparu kombināciju), savukārt datu bāzē šim kodam tiek pievienota informācija par pašu dzīvnieku, viņa īpašnieku, sazināšanās iespējām, kā arī daudz citas lietderīgas informācijas (vakcinācija, dzīvnieku individuālās pazīmes). Čipošana ļauj izveidot dzīvnieka elektronisko pasi, kuru nav iespējams pazaudēt, un šo procedūru veic vienreiz mūžā. Bet pats galvenais, ja jūsu dzīvnieks nejauši pazudis, atrašanās iespēja tūkstoškārt pieaug.

"Nolasām unikālo čipa numuru. Jā, tas ir tik vienkārši. Mikročips sastāv no 17 cipariem."

Floki nolasa čipu   Floki nolasa čipu

Floki nolasa čipu

2. Acis

"Skatāmies acu simetriju, lai abas zīlītes labi reaģē uz gaismu. Lai nav izdalījumi. Ja ir mazie miedziņi, tas ir normāli, jo acīm ir asaru plēvīte, kas visus putekļus un netīrumus filtrē. Pārbaudām konjunktīvu, pavelkam uz leju apakšējo plakstiņu un redzam sārti baltu (kaķiem bāli sārtu). Viss ir ļoti smuki un kārtībā!"

Floki pārbauda acis

Floki pārbauda acis

3. Deguns

"Nāsis simetriskas. Deguns ir mitrs, seroze vai ūdeņaini izdalījumi ir normā, nelielā apjomā, jo sunītis klīnikā ir satraucies un laiza degunu biežāk."

Floki upārbauda degunu

Floki upārbauda degunu

4. Mutes dobums

"Piecos mēnešos jau sākusies zobu nomaiņa. Var smuki redzēt, kur ir vecie un kur jaunie zobiņi. Kā saku, piena piraiju īleni un kožamie. Jums ir kā grāmatā. Re, vēl vecais ilknis un jaunais jau nāk ārā! Izvērtējam gļotādas – sārti bālas, skatāmies, lai nav stomatīts, zobakmens. Ļoti skaists Holivudas smaids! Sakodiens ir smuks un pareizs – augšējais žoklis iet nedaudz pāri. Konfigurācija var nedaudz mainīties pēc zobu nomaiņas. Pārbaudām kapilāra pildīšanās laiku – to darām, uzspiežot uz smaganas – sekundes laikā tai ir jāuzpildās. Tas te viss notiek."

Floki pārbauda zobus un sakodienu   Floki pārbauda zobus un sakodienu

Floki pārbauda zobus un sakodienu

5. Žoklis

"Pārbaudām žokļa locītavu, to pakustinot. Viss strādā labi."

Floki pārbauda žokli   Floki pārbauda žokli

Floki pārbauda žokli

6. Limfmezgli, siekalu dziedzeri

"Pārbaudām limfmezglus, siekalu dziedzerus. Nav tūskas, nav jutības."

Floki pārbauda limfmezglus

Floki pārbauda limfmezglus

7. Ausis

"Neliels daudzums vaskveida izdalījumu, tāpat kā cilvēkiem, ir normāli. Izvērtējam, vai nav apsārtums, tūska, sāpes, diskomforts. Fizioloģiski austiņa pati sevi attīra, bet tiem suņiem, kas īpaši ņemas pa zemi, saimnieks var pats patīrīt. Suņiem ir L veida auss kanāls, līdz ar to, saprāta robežās darbojoties, neko sabakstīt nevaram. Bet nereti iekaisumi ir no pārāk centīgas tīrīšanas. Te ausis ir tīras un smukas. Varam nedaudz apslaucīt ar speciālu salvetīti."

Floki pārbauda ausis   Floki pārbauda ausis

Floki pārbauda ausis

Vai jādod papildu kalcijs, ja austiņas kucēnam nestāv? "Par mikroelementu un dažādu citu vielu trūkumu organismā var pārliecināties, veicot asins analīzes uz konkrētiem rādītājiem, taču parasti, ēdot profesionālu, sabalansētu barību, tā nav izteikta problēma. Ir iespēja papildus dot uztura bagātinātājus ar kalciju un fosforu, jo šiem diviem elementiem ir jābūt balansā kucēna organismā - dod aptuveni 1,5 daļas kalcija pret 1 daļu fosfora. Samazinātu kalcija daudzumu nereti novēro diētās, kas sastāv tikai no gaļas, taču kucēniem, kam ir pārāk augsts kalcija līmenis organismā, ir papildu risks - traucēta enhondrālā osifikācija jeb var rasties osteohondroze, kucēna organisms nespēj pilnvērtīgi atbrīvoties no liekā kalcija daudzuma diētā."

8. Apmatojums

"Noskaidrojam, vai nav niezes, vai nav diskomforta. Apmatojums ir spīdīgs, mīksts, labi turas ādā. Mazliet birst, bet neredzam alopēcijas jeb plikus laukumus. Ādas krokas tests. Dzīvniekiem pie dehidratācijas saņemtā ādas kroka reizēm ilgi turas un ļoti, ļoti lēnām izlīdzinās. Te viss nolīdzinās ātri."

Ādas krokas tests

Ādas krokas tests

9. Dzīvnieka kondīcija

"Ribas – mēs tās vēlamies pa vienai sataustīt. Ir 13 ribu pāri, kurus var saskaitīt, bet mēs nedrīkstam tās redzēt. Ja redzam, īpaši cauri apmatojumam, tas liecina par ārkārtīgu vājumu. Reizēm cilvēki sabīstas, cik asa ir krūškaula daļa. Ir nereti tauku depo (rezerves tauki zemādas saistaudos) un pie astes saknes, ja dupša daļa ir ļoti izteikta. Korgijiem gan tā ir firmas zīme. Tomēr tauku depo jābūt daudzmaz līdzenam šķirnes ietvaros. Ja ļoti uz iekšu vai izliekts tauku depo, tad ir zema kondīcija. Vērtējums no 1 (ļoti plāns) līdz 9 (ļoti apaļš). Šeit ir tāds vesels piecinieks - viss ir kārtībā!"

Floki veselības kondīcijas pārbaude

Floki veselības kondīcijas pārbaude

10. Vēders

"Apjoms un pats fakts, vai suns ļauj sev vēderu aiztikt. Ja suns satraucas, vēdera siena ir spraiga, bet ar laiku tai ir atbrīvojas, kad veicam masāžiņu jeb palpāciju - iztaustām vēdera dobuma apjomu, iekšējos orgānus. Šobrīd vēdera apjoms ir parasts, nav palielināts, vēdera siena nav spraiga, diskomfortu neizraisa. Jūtu tievās zarnas apvidū mazliet gāzes. Vecīt, ir nedaudz tev gāzītes! Urīnpūslis ir patukšs, esam čurājuši nesen. Fekālijas sajust nevaru, tas ir labi, tātad aizcietējums kā tāds nav. Kucēniem pašiem par sevi nereti ir vairāk gāzu, jo dauzoties tie sarijas vairāk gaisa. Vēl, ja tiek mainīta barība, tas var izraisīt vēdera problēmas, īpaši kucēnam. Dariet to pakāpeniski – jaucam pa 10, pa 20, 50 %. Strauji nomainot no ļoti labas uz tikpat labu, var būt caureja un pat vemšana." Kāda ir bīstama caureja? "Caurejai jābūt pašlimitējošai – viena epizode var būt mazliet mīkstāka, bet tam būtu jāpāriet. Mīkstākas fekālijas vienu vai divas reizes nav izteikts pamats uztraukumam, bet, ja ir 5-7 epizodes dienā un izteikta smaka, jāmeklē vetārsts. Ja dzīvnieks slikti jūtas, noteikti uzreiz jāved uz klīniku, īpaši mazie kucēni. Tie zaudē īpaši daudz šķidruma un dehidrācija ir diezgan nopietna lieta."

11. Sēklinieki

"Jau noslīdējuši abi maisiņā, tas ir ļoti labi. Reizēm šajā vecumā ir sēklinieku aizture vai viens no tiem vēl nav noslīdējis sēklinieku maisiņā, patoloģiju sauc par kriptorhismu. Nenoslīdējušo sēklinieku iespējams lokalizēt ar ultrasonogrāfijas izmeklējuma palīdzību, visbiežāk tie atrodas vēdera dobumā, ingvinālajā kanālā vai zemādā, netālu no sēklinieku maisiņa. Te viss ir savās vietās, un Floki ir gatavs dzīvei! Kad sēklinieki ir vietā, parādās sekundārās dzimumpazīmes – sāk ražot testosteronu."

Floki sēklinieku pārbaude

Floki sēklinieku pārbaude

12. Aste, anālā atvere un temperatūras mērīšana

"Aplūkojam asti, vai nav diskomforts, sāpes. Un skatāmies anālās atveres apvidu. Pamērām temperatūru. Mājas apstākļos to arī var droši darīt, tikai ar digitālo termometru. Hei, mazais, tā tu noteikti nebiji plānojis svētdienu pavadīt. Te nu mēs esam un vēl fočē tevi! Sunīšiem temperatūra normāla ir 37,5 – 39,5. Jā, diezgan liela amplitūda, īpaši maziem kucēniem ir pat augstāka. Floki temperatūra - 38,7. Termometrs tīrs, bez asinīm un fekālijām."

Floki mēra temperatūru

Floki mēra temperatūru

13. Elpošanas frekvence un plaušas

"Ievācam informāciju, vai nav klepus, vai nav slodzes nepanesība – kad paskrien un uzreiz jau traki elso. Elpošanas frekvencē suņi elso vairāk kā kaķi, jo viņi dzesējas. Pat miegā suņa elpošanas frekvencei ir jābūt ap 30. Ja suns guļ un ir 60-70 vai ja suns nevar atrast sev vietu un liekas, ka ir ļoti uztraucies, tas var liecināt par elpošanas problēmām. Jāvēršas klīnikā. Saskaitām elpošanas frekvences. Paklapējam traheju sākumā, vai nav jutība, vai nav klepus. Un tad varam paklausīties arī plaušas. Plaušas vezikulārais pamattonis – viss ir labi. Blakustrokšņu nav, un tas ir ļoti labi."

14. Sirds

"Paklausāmies sirsniņu. Sākam ar kreiso pusi, kur sirds tuvāk, pēc tam arī labo pusi. Vajadzīgs, lai suns neelso, citādi neko nevar dzirdēt. Sirdsdarbība ir ritmiska un spēcīga, bez blakus trokšņiem, viss ir kārtībā. Anamnēzē nav sūdzību par slodzes nepanesamību vai apgrūtinātu elpošanu - biežākās sirds slimību pazīmes."

Floki klausās sirsniņu

Floki klausās sirsniņu

Floki problēma

Pēc kārtējās izdauzīšanās ar suņiem Floki sāka nedaudz pieklibot. Citkārt pēc miedziņa, kad kucēns iestaigājās, klibums pazuda, bet pēc garas pastaigas atkal parādījās. Lūdzām Gustu īpaši aplūkot ķepas un izteikt savu viedokli!

"Jaunākiem dzīvniekiem ir t.s. augšanas sāpes, kad strauji aug kauli, mēdz būt sāpīgi un var pieklibot. Ko mēs ortopēdiski varam darīt mājas apstākļos, tas ir izmeklēt ķepas. Tur nav jābūt lielām zināšanām, lai iegūtu pamatinformāciju. Paskatāmies pirkstus, standartā tie ir pieci – četri ķepā un slepenais ierocis. Paskatāmies ķepas spilventiņu, pirkstu starpas. Nereti klibums saistīts ar to, ka kaut kas ir iedūries vai sāp. Neredzu apsārtumu, nav īpašas sāpes un nav tūska. Pirkstu fleksija nav sāpīga, bet pamanu, ka ir nodiluši nadziņi no augšpuses. Nagiem būtu jādilst no palmārās virsmas, nevis no augšpuses. Kreisajai ķepai pat mazliet vairāk. Pieaugušam sunim tas liecinātu par saišu problēmu, neiroloģiskiem traucējumiem, bet mazam kucēnam gaita vēl var izmainīties.

Floki ķepiņu apskate

Floki ķepiņu apskate

Paskatāmies ķepas locītavu fleksijas jeb saliekšanu un iztaisnošanu. Iesaku taustīt abas ķepas reizē, jo tad var iekrist acīs kaut kas, kas vienā pusē ir un otrā nav. Tūska, krepitācija, zemādas sajūta. Abas puses simetriskas, tūskas nejūtu. Karpālā locītava arī ir kārtībā. Apakšpleca kaulus iztaustām. Korgijam ir tāda interesanta konfigurācija kauliem, līdzīgi kā takšiem, izliektie kauli, tāpēc pēc taustes vienmēr ir citādāk. Skatāmies elkonīti. Bicepsa saite laba. Viss labi. Aizdomas par lūzumu vai smagu traumu man nav. Iespējams, dauzoties bijusi muskulāra pārslodze. Pirmā palīdzība ir samazināt slodzi, jo jāatslogo locītavas. Ja sāpes nepāriet, mazinot slodzi, tad jādomā par rentgenoloģisku izmeklēšanu. Laba ideja ir dot glikozamīnu, arī omega 3 taukskābes ir ļoti veselīgas locītavām. Nedēļu padzīvojiet miera režīmā. Ja turpinās diskomforts, elkoni vēlētos radioloģiski izmeklēt." Mēs samazinājām slodzi, papildus sākām dot glikozamīnu, omega 3 taukskābes, un klibums no tiesas atkāpās. Nu jau atkal Floki skraida kā senāk!

Kāds ir korgiju "Ahilleja papēdis"?

Floki pie veterinārārsta

Floki pie veterinārārsta

"Korgiji kā šķirne savā fenotipā mērāmi mazliet līdzīgi takšiem. Garās, taisnās muguras, starpskriemeļu diski, īpaši kakls, ir ļoti saudzējami. Cenšamies bez īpašas vajadzības no augstuma nelēkt. Būt uzmanīgam ar triecieniem, kas amortizējas tieši uz priekšķepām, jo tad var traumēt kakla daļu. Tieši ortopēdiska rakstura jautājumi ir tie, par ko korgiju saimniekiem ir jādomā visvairāk. Noteikti ikdienā lietojam iemauktiņus, jo tad svara sadale ir pa visu krūškurvi, nevis slodze uz kaklu un traheju," iesaka veterinārārsts.

Nākamajā izglītojošās rubrikā "Audzinām kucēnu kopā" stāstīsim visu par kucēna barību!