Svara samazināšanas kampaņa ieiet finiša taisnē

Svara samazināšanas kampaņa ieiet finiša taisnē

Svara samazināšanas programmas Labā formā – lieliskā omā dalībnieki jau divus mēnešus ir ceļā uz veselīgāku formu un dzīvi. Ķepaiņi jau trešo reizi bija ieradušies atrādīties un pastāstīt, kā klājies ar svara nomešanu. Komentārus sniedz arī veterinārārste Nora Dambrova.

Bellai pazudis negatīvisms

“Bellai klājas labi!” saka suņa saimniece Dace un pastāsta par vienu no lielākajiem pēdējā laika pārsteigumiem. Apmēram nedēļu pēc iepriekšējās vizītes viņa ar mammu un visiem trim ģimenes suņiem devusies uz jūru – agri no rīta, kamēr nav ne cilvēku, ne suņu. “Vispirms apmēram 40 minūtes visi izstaigājāmies, un tad es ar vienu no suņiem, kas ir izteikti hiperaktīvs, devos skriet, bet mamma ar abiem pārējiem suņiem palika pastaigāties. Biju noskrējusi apmēram kilometru, kad pēkšņi dzirdu aizmugurē skaļas elsas. Atskatos – Bella paņēmusi tādu sprintu un atskrējusi līdz mums! Bet es zinu, ka viņai tas nav labi svara un locītavu dēļ, tāpēc nācās griezties atpakaļ. Bet nu 2 kilometrus viņa pieveica! Sen tik daudz nebija skrējusi. Pēc tam izgulējās un jutās labi.” Taču vispār Dace neskrien kopā ar Bellu un ļauj viņai pašai izvēlēties gan distanci, gan tempu. Sprintu visbiežāk Bella uzskrien tad, kad Dace ar hiperaktīvo suni atgriežas no garās distances skrējieniem. Ieraugot abus tuvojamies, Bella metas sprintā viņus sagaidīt.

Taču atklājusies vēl kāda šķautne Bellas uzvedībā: viņa sākusi piekrist ģimenes hiperaktīvā suņa aicinājumiem uz rotaļām. “Agrāk viņa negibēja ar viņu dauzīties, bet tagad reizēm vakaros abi tā ņemas un iet pa gaisu, ka visa māja skan! Tā kā jaunībā, kad viņa varēja kārtīgi trakot! Viņai patiešām vairs nav tā negatīva, kas bija pirms šīs programmas sākšanās, kad viņa visiem tikai teica – neaiztiec mani, es gribu gulēt. Pēdējā laikā arī viņa iet tam hiperaktīvajam puisim virsū un izaicina viņu uz rotaļām. Kļuvusi ļoti kustīga un priecīga. Vairs nav arī problēmu attiecībās ar vecāko sunenīti, kura tagad labprāt ar Bellu paliek ārā divatā. Iepriekš tā nebija.”

Šobrīd, kad sācies vēsāks laiks, ēst Bella prasa divas reizes dienā. Agrāk, kad bija karsts, – tikai vienu reizi, tāpēc iepriekšējā mēnesī svars krita straujāk. Tagad no rīta Bella ēd sauso barību, bet vakarā, pēc pastaigas, – slapjo. “Darbdienās mums sanāk 2 vakara pastaigas. Pēc darba ejam garajā pastaigā, t.i., 6-8 km, pēc tam viņa paēd, un pirms miega cenšamies iziet vēlreiz, 2 km riņķi. Slodze ir palielinājusies tāpēc, ka viņa gan grib, gan var pastaigāt vairāk, nekā karstumā.”

Redzot labās pārvērtības ar Bellu, Dace ir apņēmības pilna turpināt iesākto un atzīst, ka mērķa svars ir 25 kg. “Tas var nenotikt tuvākajos mēnešos. Tikpat labi svars var kristies visu turpmāko gadu. Galvenais, ka svars krītas – arī tagad, ne tikai karstajā laikā. Mums viss ir ļoti pozitīvi. Kampaņas sauklis Labā formā – lieliskā omā noteikti attiecas uz Bellu.”

“Bella pagājušajā mēnesī nometusi nedaudz mazāk svara, nekā biju ieplānojusi. Tas skaidrojams gan ar to, ka saimniece vienu brīdi bija apslimusi un nevarēja iet ar Bellu staigāt, gan ar to, ka vairs nav tik karsts laiks, un Bella prasa ēst. Tāpēc salīdzinājumā ar pirmo mēnesi svars nav krities tik izteikti. Nedēļā ir mīnus 260 gr. Taču sunenīte jūtas labi, kļuvusi aktīvāka, labprātāk staigā. Arī šeit, kabinetā, viņa nāca klāt, draudzējās. Viņa redz, ka šeit nekas slikts nenotiek, un acīm redzami viņa tagad jūtas labāk.” Veterinārārste nolēmusi nākammēnes mazliet mazināt barības devu. 

Vollijs gatavs spēlēties visu dienu

“Vollijam svars iet nost tā, kā vajag, tāpēc jāsaka, ka mums pagājušajā mēnesī gāja ļoti labi,” savu stāstu sāk Vollija saimniece Marina, “pat neraugoties uz to, ka vienu reizi viņš pagalmā bija atradis sviesta paku. Pieķērām tikai tad, kad palicis bija papīrs, tāpēc nezinām, cik tajā bija sviests. Iespējams, ka visa paka. Kaimiņi bija noorganizējuši pasākumu un laikam nebija savākuši to sviesta paku. Ieradās Vollijs un paņēma, kas tur bija palicis,” smejoties atceras Marina.

Kopumā Vollijs kļuvis krietni aktīvāks. Ja iepriekš viņš tikai šad un tad gribējis spēlēties, tad tagad jau no agra rīta krāmējot savas mantiņas vai nu laukā pa logu, lai tās būtu pagalmā, vai virsū Marinai vai viņas sešus mēnešus vecajai meitiņai. “Tas nozīmē, ka jānāk spēlēties. Mūsu meitiņai tagad ir pusgads, un viņa ir pamanījusi Volliju. Viņai viņš ļoti patīk, un, kad tuvojas Vollijs, viņa spiedz. Tiesa gan, viņš mazliet mūk no viņas, un tā viņiem sanāk kā spēle.”

Kopš programmas sākuma ģimene ir uzsākusi brīvdienās braukt uz mežu un doties garās, vairāk nekā 2 stundu pastaigās. Arī vingrinājumi un masāžas Vollijam sanākot perfekti. Marina stāsta, ka senākos laikos, kad Vollijam vēl nebija aptaukošanās problēmas, viņam sānos bijušas vietas, kur pakasot, viņš esot ar pakaļkājām izdarījis kustību, it kā brauktu ar velosipēdu. Ar laiku šī “braukšana” beigusies, bet tagad tas atkal atsācies. “Tas arī liecina, ka viņam ir pilnīgi cita sajūta,” domā Marina.

Volliju apmierina gan barības daudzums, gan garša. Saimnieki vadās pēc kinoloģes ieteikuma: ēdienu atstāj bļodiņā uz 15 minūtēm. Ja nav izēsts – bļoda tiek ņemta nost. “Bet viss vienmēr ir izēsts pāris minūšu laikā,” saka Marina. Viņa atzīst, ka nav grūti disciplinēt suni. “Protams, ka viņš šad un tad mēģina kaut ko nozagt. Bet mēs esam tā iemācījušies, ka nekas nedrīkst būt viņa tuvumā, jo viņš prot ļoti labi visu ko dabūt – gan ar mēli, gan ķepu. Nesen viņš man mēģināja nozagt tomātu, bet neizdevās. Nosargāju. Mēs zinām, ka tas ir tikai viņa labā. Tas nav sods; viss tiek darīts tāpēc, lai viņam būtu labāk.”

“Ar Volliju iet ļoti labi,” atzīst arī Nora Dambrova. “Svars nokrities pēc plāna, 420 gr nedēļā. 5 nedēļās nometis 5,1 kg. Tas ir daudz un tā, kā bija plānots. Ēd viņš labi, jūtas ļoti labi, kļuvis aktīvāks un gribot spēlēties visu dienu. Var redzēt, ka viņam kļuvis daudz vieglāk. Arī barību ēd ļoti labi. Sviesta paciņa nav traucējusi zaudēt svaru.” Nākammēnes Vollijam tiks nedaudz samazināta barības deva. “Skatīsimies, kā būs, bet nav tā, ka viņš justos badā. Ar viņu viss sanāk ļoti labi.”

Tigro izrāda tīģera dabu

“Tigro otrajā mēnesī klājās daudz grūtāk,” atklāj Tigro saimniece Linda. “Viņam ļoti nepatika samazinātā barības deva, un viņš sāka meklēt ēdamo.” Vispirms sācis zagt suņu sauso barību. Pēc tam, kad saprata, ka arī to pēc suņu ēšanas noņem nost, Tigro sācis meklēt, kur stāv viņa barība. Atradis, naktī atplēsis paciņu un izēdis, cik gribēja. Kad saprata, ka viņa barību slēpj, – sāka meklēt suņu barību. Atrada, atplēsa iepakojumu un arī izēda. “Tagad visa barība tiek slēpta. Liekam skapī, divi krēsli priekšā, un tikai tad viņš netiek klāt. Skapjos viņš visas durvis prot attaisīt.”

Tāpat Tigro sācis izrādīt savu tīģera dabu: kad sapratis, ka ēdiens ir paslēpts, kļuvis ļoti dusmīgs. Mēģinājis uzbrukt gan suņiem, gan saimniekiem. “Suņiem jau patīk! Kad Tigro ir dusmīgs, suņi priecājas, jo sanāk spēlēties.” Viņa noskaņojums bijis īpaši slikts mēneša sākumā, bet tagad, kad sācis pierast pie jaunajiem apstākļiem, tad kļuvis mazliet ciešamāks. “Bet viņam ļoti nepatīk, kad nedabū to, ko grib. Arī šodien izrādīja savu neapmierinātību – pa ceļam piekakāja automašīnu.”

Taču Linda domā, ka fiziski Tigro kļuvis vieglāk. “Ja agrāk viņš tikai ēda un gulēja, tad tagad viņš pa naktīm dodas izlūkos meklēt ēdamo. Viņš, piemēram, sācis medīt kukaiņus, pārsvarā naktstauriņus. Tagad viņš tiek tiem klāt! Tāpat ir spējīgs uzlēkt uz ledusskapja, bet vakaros sācis skraidīt pa iedomātu trasīti. Viņš ļoti sen tā nebija darījis! Acīmredzot viņam vairs nav ne sāpīgi, ne neērti.”

Saimniece vērš uzmanību uz to, ka Tigro vairs nav ieliecies mugurā vai kājās. “Var redzēt, ka kājas ir taisnākas. Iepriekš viņam bija problēmas ar locītavām, viņam bija savilkti muskuļi, bet tagad pēc vingrinājumiem un masāžām izskatās, ka ir rezultāts. Viņš ir atguvis ziņkāri un kāpelē pa mēbelēm.”

Kaut gan svara izmaiņas nav lielas, tomēr progress redzams arī vedot Tigro laukā pie pavadiņas. Ja agrāk bija nepieciešama apmēram pusstunda, lai “savāktu” nepieciešamās 3 minūtes aktīvas pastaigas, tad tagad pietiekot ar 10-15 minūšu darbošanos laukā. Diemžēl pagājušajā mēnesī daudz nav sanācis staigāt, jo bieži lijis lietus, un tādos laikapstākļos Tigro laukā neiet.

“Tigro izskatās līdzīgi, kā bija. Tas, protams, saistīts ar to, ka viņam izdevās tikt pie suņu barības,” saka Nora Dambrova. “Nākamajā mēnesī barības apjomu mēs nemazināsim. Taču viņam ne pārāk garšoja piedāvātais konservs, tāpēc to mēs pamainīsim uz tādu, kas paredzēts svara samazināšanai un gremošanas veicināšanai. Jaunajā ēdienkartē būs mazāk kaloriju. Cerams, ka tas viņam labāk garšos.  Tigro šobrīd svarīgākais ir netikt klāt suņu barībai – tas ir mans galvenais ieteikums.”

Mišela: “Ja jūs man nedodat, dabūšu pati!”

“Mišela izskatās kā grūtniece,” smejas saimniece Marija, jo Mišelu nav iespējams disciplinēt ēšanas ziņā. Tā kā viņa lielākoties dzīvojas laukā, tad to, ko viņai nepiedāvā mājās, viņa dabū kaut kur citur – vai nu medī peles, vai paēd pie kaimiņiem. “Mišela negrib sadarboties un negrib tievēt,” secina Marija un telefonā rāda fotogrāfijas, kur Mišela atnesusi saimniekiem parādīt nomedītās peles. “Un šīs ir tikai tās, ko viņa atnes un parāda. Cik tādu ir vēderā – to mēs nezinām.”

Pagājušajā mēnesī saimniece domāja, ka pieaugošais svars varbūt ir muskuļu masa, kas nākusi klāt, bet šomēnes domas mainījušās – visticamāk, tie tomēr esot tauciņi. “Viņa guļ pie bļodas un brīnās: kāpēc man tik maz?! Dusmojas. Ja kādam citam kaķim kaut ko iedod, tad viņa ar nesapratni skatās – nopietni?! Viņam jā, un man nē?! Nopietni?! Un dzen prom citus kaķus. Uzbrūk arī sunim, kurš ēd. Tas, protams, zina, ka Mišela šeit ir galvenā... jā, tāda viņai daba. Viņa ir liela un stipra, tāpēc arī ielas kaķiem var atņemt barību. Redzējusi to neesmu, bet pieļauju, ka tā varētu būt.”

No vingrinājumiem un masāžām Mišelai patīk tās nodarbes, kur tiek skarta mugura. Pēdas un ķepiņas aiztikt neļauj.

Marija mazliet raizējas, ka Mišela vairs neiet pastaigās, kā agrāk. Vai nu viņai negribas, vai grūti, vai apnicis, ka viņa nevar panākt suni un domā, ka tad nav jēgas iet. “Var jau būt, ka tomēr vecums, jo viņai ir kādi 9-10 gadi, bet pēdējā laikā viņa sākusi vairāk dzīvoties pa māju teritoriju. Guļ uz galda un visu novēro. Un it kā saka: ja jūs man nedodat ēst, es atradīšu, kur paēst! Ja nē – vispār aiziešu...”

“Mišela parāda, ka šāda programma viņai tomēr neder,” atzīst Nora Dambrova. “Tā kā viņa iet laukā un mēs nezinām, cik un ko viņa apēd, tad ir neiespējami kontrolēt barības devu. No otras puses: nedrīkst kaķim, kurš iet ārā, pēkšņi uz 3 mēnešiem to liegt. Tas var radīt milzīgu stresu.” Kopumā Mišelai svars ir pieaudzis. Turpmākajā mēnesī nolemts mainīt Mišelas barību uz tādu, kas mazāk bagāta ar kalorijām. Tāpat bijis ieteikums saimniekiem pēc iespējas vairāk spēlēties ar kaķeni un veicināt aktivitātes.  

Pērlei ir daudz vairāk spēka

 

“Ir ļoti jauka sajūta skatīties uz suni, kuram tik labi iet,” atviegloti saka Pērles saimniece Laila. “Viņa kļuvusi ievērojami aktīvāka; jūtams, ka viņai ir vairāk spēka darboties. Sākusi rotaļāties un pat palēkāt. Var apsēsties “lācītī” – uz dibena un priekškājas augšā. To viņa iepriekš vairs nevarēja izdarīt,” Laila uzskaita acīmredzamos ieguvumus.

Pagājušā mēneša laikā Pērlei klāt nākušas 4-5 km garas pastaigas pa mežu divas reizes nedēļā. Arī tas ir liels ieguvums, ja salīdzina, ka iepriekš viņa bija piekususi jau pēc viena nostaigāta kilometra, stāsta saimniece. Savukārt stundu garās pastaigas katru dienu palikušas tāpat, kā iepriekš. Izņemot lietus laikā – tad gan Pērlei staigāt nepatīk. Taču saistībā ar pieaugošo aktivitāti Pērlei vairs īsti negribas ļauties masāžām, kas viņai bija nepieciešamas muskuļu spriedzes mazināšanai. “Pati grib skriet un kaut ko darīt, nevis gulēt un ļauties masāžām!”

Vai saimniecei sanācis novērot, ka Pērlei kaut kas sāp? – tādas bažas iepriekš izteica veterinārārste-fizioterapeite. “Nedomāju gan,” saka Laila, “ja viņai sāpētu, tad diez vai ar ieskrējienu lēktu mašīnā. Kad atveru durvis, viņa kā bulta ir iekšā!”

Ar ēšanu problēmu neesot nekādu. Pērle ir ļoti paklausīga. Laila stāsta, ka var pat atstāt ēdienu uz galda. Pērle sēdēs blakus un skatīsies, bet neņems – tā ir iemācīts kopš bērnības. Arī kaķa traukam viņa nepieskaras un ignorē pat tad, ja tajā ir barība. Viņa zina, ka pa dienu viņai būs sausā barība, vakarā – konservs. Tāpat ir nozīmēti 4 kārumi, ko viņa drīkst saņemt, un ar to ir gana. “Mēs arī cenšamies neiet viņas tuvumā ar ēdienu.”

Neraugoties uz gandarījumu, ka Pērlei svars ir nokrities un viņa jūtas ievērojami labāk, Laila atzīst, ka būtu labi nomest vēl tikpat daudz, cik līdz šim.

“Pērle vizuāli ir kļuvusi slaidāka, sāk vizualizēties viduklis un vēdera līnija; nokarājas piena dziedzeri, jo vairs nesatur tik daudz taukaudu,” stāsta Nora Dambrova. “Viņa kļuvusi ātrāka, jūtas daudz labāk un pati var ielēkt automašīnā!” Svars Pērlei smazinājies par 2,2 kg 5 nedēļu laikā, t.i., 440 grami nedēļā. Uz nākamo mēnesi Pērlei ir pārrēķināta barības deva uz aktuālo svaru un ieteikts pakāpeniski palielināt kustības.

Tumbai atgriezušies vecie niķīši

Tumba  

“Tumba ir kļuvusi aktīvāka, un viņai ir atgriezies nešpetnais raksturs. Taču svars ir nācis klāt,” stāsta saimniece Mārīte. To izskaidro notikumi pagājušajā mēnesī, kad saimnieki bija devušies ceļojumā, un barot Tumbu un viņas brāli nāca auklīte, kura, visticamāk, iedeva lielāku barības devu, nekā bija piekodināts. “Es jau tāpat sapratu, ka svars tik viegli nost nenāks,” saka Mārīte, “bet labais efekts vienalga ir redzams. Ja iepriekš viņa tikai gulēja un nekas viņu neinteresēja, tad tagad viņa pati spēlējas un nav vairs jāmudina. Tāpat viņa sākusi vairāk kaitināt brāli un pat provocēt viņu uz kaušanos – lec virsū un sit ar ķepu. Protams, ka arī viņš atdara ar to pašu! Tā ka abi tagad pašņāc,  paskraida, paplēšas – viņiem ir interesanti!” Tumba labprāt arī spēlējas ar Mārītes darinātajām spīguļojošajām mantiņām – tās viņa dzenājot pa māju un skraidot tām pakaļ.

Ēst Tumba neprasa. Mārīte domā – karstuma dēļ. Viņa atzīmē, ka Tumbai nav problēmu sadalīt pārtiku ar brāli. Pirmkārt, tāpēc, ka ēdiena bļodas atrodas dažādās istabās. Otrkārt, ģimene rūpīgi uzmana, lai brālis un māsa ēstu tikai katrs no sava trauka. “Kad ieberam brālim pārtiku un viņš ir paēdis, noņemam bļodiņu nost, lai nestāv. Tāpēc Tumba īsti netiek klāt viņa barībai.” Papildus barību Tumba neprasa un Mārītei nav radies iespaids, ka viņa gribētu ēst vairāk. Viņa neizrāda nepatiku pret notikošo, tāpēc arī saimniekiem ir viegli izturēt režīmu. Taču saimnieki priecājas, ka Tumbai atcerējusies savus vecos niķus – līst skapjos un tur, kur nedrīkst, kā arī mēģināt izšmaukt laukā. “Tas ir viņas dabā, un kādreiz viņa tā bieži darīja, tāpēc mēs priecājamies, ka viņas vecie niķīši atkal atgriezušies.”

“Tumba diemžēl ir pieņēmusies svarā,” konstatē Nora Dambrova. Viņa ir informēta par to, ka uz nedēļu kaķene bija atstāta auklītes uzraudzībā, un piekrīt saimnieces teiktajam, ka, visticamāk, bija dabūjusi ēst vairāk par noteikto normu. Tāpat iespējams, ka viņa tika arī pie neuzraudzītās brāļa barības.

“Es saimniekiem piekodināju, lai viņi cenšas nākamās četras nedēļas ievērot disciplīnu un noteikto barības devu, kas nākammēnes būs nedaudz samazināta.” Nora stāsta, ka saimniece vēloties arī pēc šīs programmas beigām turpināt Tumbu barot ar Hill’s barību, kas paredzēta dzīvniekiem ar aptaukošanos. Tāpat ir plānots šādu barību piedāvāt arī brālim, lai nav tā, ka brālis ēd kalorijām bagātu darību, bet Tumba ik pa laikam to nozog. “Var redzēt, ka Tumba jūtas labāk. Iespējams, svars nekrīt arī tāpēc, ka viņa vairāk kustas un līdz ar to vairojas muskuļu masa. Skatīsimies, kā būs pēc 4 nedēļām. Saimniece teica, ka ļoti centīsies ievērot, lai Tumba dabūtu tikai to, kas viņai paredzēts.”

Saistītie raksti
  1. TESTS: Vai Tavam sunim ir liekais svars? TESTS: Vai Tavam sunim ir liekais svars?
  2. TESTS: Vai Tavam kaķim ir liekais svars? TESTS: Vai Tavam kaķim ir liekais svars?
  3. Liekais svars mājdzīvniekiem - cik nopietna ir šī problēma? Liekais svars mājdzīvniekiem - cik nopietna ir šī problēma?
  4. Sākusies mājdzīvnieku svara samazināšanas programma Sākusies mājdzīvnieku svara samazināšanas programma "Labā formā – lieliskā omā"