Kā nepakļauties dzīvnieka skaistajām actiņām

Kā nepakļauties dzīvnieka skaistajām actiņām

Jebkurš suņa vai kaķa saimnieks ir piedzīvojis situāciju, kad taisās kost garšīgā desiņā, bet pēkšņi pie kājas sajūtams maigs slapja purniņa pieskāriens vai skaļāks paziņojums ar balsi: tikai neaizmirsti mani!

Aicinājām PetCity suņu skolas treneri Agnesi Bunku-Bogdanovu pastāstīt, kā disciplinēt mīluļus, lai izvairītos no diedelēšanas. Tāpat kinoloģe sniedz ieteikumus trim programmas Labā formā – lieliskā omā dalībniekiem – suņiem Vollijam, Bellai un Pērlei, kas ir PetCity organizēta un profesionālās mājdzīvnieku barības ražotāja Hill’s atbalstīta 3 mēnešu svara samazināšanas programma.

Pietiek ar vienu reizi

“Diedelē visi – gan suņi, gan kaķi,” saka Agnese Bunka-Bogdanova. “Bet es teiktu, ka kaķi tomēr mazāk. Sunim patīk būt blakus savam saimniekam visu laiku, turklāt, uzliekot ēdienu uz šķīvja, tas smaržo brīnišķīgi, un suns vēlas būt klāt, ja nu tomēr kaut ko iedod.” Daudziem saimniekiem un viņu ģimenes locekļiem šīs mīluļa lūdzošās acis liek izkust un roka paslīd, rodot mierinājumu “no vienas pusdesiņas jau nekas slikts nebūs...” Bet atliek vienu reizi kaut ko iedot no galda – un mīlulim amats rokā! Ja saimnieks vai kāds no ģimenes locekļiem ir “vājais posms”, tad suns vairāk ies pie tā, kurš biežāk našķi ir iedevis. “Suns neies pie tā, kurš ir stingrāks un nosaka robežas,” saka Bunka-Bogdanova. Viņa vērš uzmanību uz to, ka saimniekam ir jāsaprot un jāseko līdzi sava mīluļa ēdienreizēm un, ja zināms, ka mīlulis ir paēdis, tad nevajadzētu neko piedāvāt līdz nākamajai ēdienreizei. Protams, ar noteikumu, ja barība ir ar sabalansētām uzturvielām un pietiekamā daudzumā.

Nopietnākais darbs – ar cilvēku

Dzīvnieka disciplinēšana, lai atradinātu no diedelēšanas, ir svarīga ne tikai tāpēc, ka cilvēkiem tā var būt traucējoša. (“Kaut gan ir cilvēki, kuriem dzīvnieku diedelēšana it nemaz netraucē. Gan dzīvnieki, gan cilvēki to uztver ļoti dažādi,” saka Bunka-Bogdanova.) Svarīgs aspekts ir tas, ka nepareizi, bieži un ārpus ēdienreizēm doti našķi var novest pie aptaukošanās, kas izraisa virkni citu problēmu.

Tāpat jāņem vērā – tas, kas šķietami izskatās pēc diedelēšanas, patiesībā var būt uzmanības trūkums. Ja suns dzīvo pagalmā, tas nebūt nenozīmē, ka viņš tur būs pašpietiekams. Ar viņu tāpat ir jāspēlējas, jānodarbina. Iespējams, ka viņam nepieciešams mīļums – tādā gadījumā būtu vēlams viņu samīļot ārpus virtuves, nevis pie galda. Izvest pastaigā, novērst domas.

Lai disciplinētu dzīvnieku, jāsāk no pašiem pamatiem, saka Bunka-Bogdanova. “Jāapgūst pamatpaklausību komandas, jāiemāca vietiņa un gaidīt ēdiena pasniegšanu mierīgi, nevis lēkājot apkārt. Tomēr pats svarīgākais – pilnīgi ignorēt suni tad, kad paši ieturam savu ēdienreizi, un nedot absolūti neko no galda!” Viņa atzīst, ka te nopietnākais darbs ir ģimenes locekļiem pašiem ar sevi un savu raksturu.

Tiesa, ir divi izņēmuma gadījumi, kad tomēr našķi vai ko graužamu var dot. Pirmkārt, ģimenes maltīšu laikā – bet ar nosacījumu, ka suns to ēd savā vietiņā vai ārā pagalmā. Otrkārt, našķi var dot ikdienā trenējot vai atkārtojot paklausības komandas. 

Pastaigas – vismaz 3 reizes dienā

Komentējot programmas Labā formā – lieliskā omā dalībniekus, kinoloģe vispirms atgādina svarīgāko par suņu labturību. “Katrai šķirnei ir savi standarti un vajadzības, un man vienmēr ir svarīgi noskaidrot suņu ikdienas rutīnu,” viņa saka.

Tas, kas vieno visas šķirnes – pastaigām jābūt vismaz 3 reizes dienā. Tāpat ļoti svarīgi, lai tiek nodrošinātas spēles. Saimnieki bieži vien domā: es nopirku sunim mantiņu, viņš tagad spēlēsies, un viss būs kārtībā. Bet tā nenotiek. Ar suni ir jānodarbojas. Tāpat jāatceras, ka, ieliekot suni sētā un domājot, ka viņš pats sevi nodarbinās, nekas nebūs. Sētā nekas nemainās – ne smaržas, ne notikumi, un viņam vienā un tajā pašā vidē ir garlaicīgi; viņš neuzzina neko jaunu... Tāpēc ošņāšanās, kaut vai tikai izejot pa pilsētu vai apkārt rajonam, sunim ir attīstoši. Ošņājoties suns domā. Arī satikšanās ar citiem draudzīgiem suņiem ir ļoti labvēlīga. Pēc tādām pastaigām suns ierodas mājās un aizmiegot visu informāciju miegā apstrādā.

“Tāpat mani kā kinoloģi vienmēr interesē, kāda ir rutīna, pasniedzot ēdienu. Vai tas iet caur dresūru, caur komandām, kas sunim bieži vien ir būtiski, lai viņš saprastu, ka ēdiens viņam ir jānopelna? Ka viņam jāciena saimnieks, kas viņam ēdienu dod. Jo bieži vien ir tā, ka ēdiens stāv visu dienu, – tad suns sāk ķengāties; ēdiens stāv un bojājas, bet mēs tikai dodam un dodam, un tas nav pareizi. Šie ir jautājumi, ko es vienmēr noskaidroju.”

Ir daudz nianšu, kam jāpievērš uzmanība. Bunka-Bogdanova uzskata, ka Latvijā saimniekiem nav pietiekami daudz informācijas. “Jā, ir šķirnes apraksti, kam sekot līdzi, bet tur nebūs pateikts, kas ar suni ikdienā ir jādara. Ja mēs 2 mēnešu vecumā paņemam sunīti no mammas, atvedam mājās un prasām, lai mums – hops! – ir normāls suns, tad man jāapbēdina, bet tā tas nenotiek. Mums ir daudz ar viņu jāstrādā.”

Bella visu dara pareizi

“Bella ir ļoti aktīvs suns. Par to jāzina jebkuram saimniekam, kurš izvēlas pieņemt haskiju. Šīs šķirnes suņi ir gandrīz nenogurdināmi, un, ja ar viņiem nenodarbojas un neapmāca, tad haskijs var aizmukt. Tāpat suņiem ļoti svarīgi attīstībai ir socializācija – ja to nenodrošina, tad suns var kļūt nekontrolējams: bēgt projām, slikti reaģēt uz apkārtējo vidi.

Pēc Bellas saimnieces nostāsta visu viņas dara pareizi. Es tikai atgādināju par haskija aktīvo dabu, par to, ka viņam vajag dažādību. Ka haskijam ir par maz, ja to izved laukā vienu reizi uz stundu. Ja iespējams, tad haskijam vajadzētu no rīta īsāku pastaigu, pa dienu – arī, bet vakarā – garāku, ar braucienu uz mežu vai jūru, jo sunim ir svarīgas pastaigas pa dažādiem maršrutiem, spēlēšanās, skriešana, cik svars atļauj.”

Vollijs dievinātu medības

“Bīgls, līzīgi haskijam, arī ir mežonīgi aktīvs mednieks, dzinējsuns. Tāpēc ļoti aktīvam jābūt arī saimniekam, jāgrib ar suni aktīvi nodarboties. Būtu ideāli, ja bīglam varētu nodrošināt arī došanos medībās, medījumu meklēšanu. Labi ir tas, ka bīgli ir viegli apmācāmi.

Tā kā šobrīd Vollijs nevar nekādus gardumus ēst, bet visa apmācība ir saistīta ar našķiem, ar motivāciju un pozitīvismu, tad šobrīd es ieteicu Vollijam iet garās pastaigās – ārpus pagalma, jo tajā nekas nemainās. Ja varētu viņam vēl nodrošināt vietu instinktu izpaušanai – medības – būtu izcili. Tāpat ir lietas, ko vēl dārza teritorijā var darīt. Piemēram, izvēlas gardumus, ko ārsts ir atļāvis, saplēš mazos gabaliņos un izmētā pa teritoriju, lai Vollijs ošņājas un meklē. Tas ir labs veids, kā nodarbināt suni. Suņa domāšanas trenēšanai var izmantot arī interaktīvās rotaļlietas. Tāpat var vienkārši paspēlēties 15 minūtes dienā, pamētāt bumbiņu, patrenēt komandas.”

Pērlei – biežāk ārpus pagalma

 

“Zelta retrīveri ir brīnišķīgi suņi, ļoti mīļi un viegli pakļaujas dresūrai. Arī šajā gadījumā saimniece saka, ka mājās viss ir kārtībā un problēmu nav. Pērlei es ieteicu vairāk kustēties. Arī Pērlei ir pagalms, bet ārpus tā viņa dodas diezgan reti. Kā jau iepriekš minēju, sunim ir jāstaigā ārpus pagalma, lai nodarbinātu viņa prātu. Līdzīgi kā Vollijam, arī Pērlei derētu izkaisīt pagalmā gardumus un uzspēlēt kādu spēlīti – tas viņai nāktu ļoti par labu. Tiesa, Pērle ir cienījamā vecumā un ar ievērojamu lieko svaru, tāpēc ir jābalansē pastaigas, lai viņai nav par grūtu. Tam ir ļoti rūpīgi jāseko līdzi. Taču man izskatās, ka viņa jūtas labi, ir priecīga, kas šajā vecumā un pēc operācijām ir daudz. Galvenais, lai saimnieks ar viņu darbojas, un tad viss būs kārtībā.”

 

Saistītie raksti
  1. TESTS: Vai Tavam sunim ir liekais svars? TESTS: Vai Tavam sunim ir liekais svars?
  2. TESTS: Vai Tavam kaķim ir liekais svars? TESTS: Vai Tavam kaķim ir liekais svars?
  3. Liekais svars mājdzīvniekiem - cik nopietna ir šī problēma? Liekais svars mājdzīvniekiem - cik nopietna ir šī problēma?
  4. Sākusies mājdzīvnieku svara samazināšanas programma Sākusies mājdzīvnieku svara samazināšanas programma "Labā formā – lieliskā omā"