Diagnostika

Sirds un asinsvadu slimību diagnostikas pamatā ir rūpīga klīniskā apskate, kuras laikā var atklāt sirds un asinsvadu slimības agrīnā stadijā. Lai diagnosticētu sirds un asinsvadu slimības, pielieto dažādas diagnostikas metodes:

• Rentgenogrāfija – krūšu kurvja rentgenogrāfija ir viena no svarīgākajām diagnostikas metodēm, kuru izmanto, lai novērtētu sirds un lielo asinsvadu izmēru un formas izmaiņas, kā arī lai diagnosticētu šķidruma uzkrāšanos plaušās.
• Ehokardiogrāfija – sirds ultraskaņas izmeklēšanas metode. Tā ļauj vizualizēt un novērtēt sirds muskuļa, vārstuļu un citu struktūru uzbūvi, noteikt defektu vai papildus veidojumu esamību sirdī, izvērtēt dažādu sirds daļu darbību un to izmērus. Ar šo izmeklēšanas metodi diagnosticē iegūtas un iedzimtas sirdskaites, nosaka sirds sistolisko un diastolisko funkciju. Šai metodei nav analoga datu daudzuma un kvalitātes ziņā, un tā ir pilnīgi nekaitīga dzīvnieka veselībai.
• Elektrokardiogrāfija – sirds elektrisko impulsu pierakstīšanas metode. Šo metodi izmanto, lai noteiktu sirds ritmu un ritma izmaiņu (aritmiju) cēloņus.
  Sirds un asinsvadu slimības var rasties sekundāri citām slimībām, piemēram, virsnieru vai vairogdziedzera slimībām. Tādēļ kā papildizmeklēšanas metodes tiek pielietotas asins un urīna analīzes, asinsspiediena mērīšana u.c., lai precīzāk noteiktu sirds saslimšanas cēloni.

Sirds un asinsvadu slimības sastopamas vismaz 25% vidēja vecuma vai veciem suņiem. Vieglas pakāpes sirds un asinsvadu slimības suņiem var noritēt asimptomātiski (bez jebkādām slimības klīniskām pazīmēm), ja sirds un pārējais ķermenis spēj kompensēt slimības norisi. Ja sirds saslimšanas pakāpe ir smaga, sirds nespēj kompensēt patoloģiskos procesus, un izveidojas simptomātiska sirds mazspēja, kuras gadījumā sirds nespēj pārsūknēt organisma vajadzībām nepieciešamo asiņu daudzumu.

Ja dzīvniekam diagnosticē sirds slimības jau agrās attīstības stadijās un tiek piemeklēta piemērota ārstēšana, tad pēc statistiskas datiem ir daudz ilgāks izdzīvošanas laiks, nekā sākot ārstēšanu vēlīnās sirds slimību stadijās.

Sirds slimības iedalās iedzimtās un iegūtās sirds slimībās:

• Iedzimtās sirds slimības ir patoloģijas sirdī un lielajos asinsvados, kuras novēro kopš dzimšanas. Var būt pārmantotas no vecākiem, kā arī var rasties grūsnības laikā dažādu ārēju faktoru iespaidā, ietekmējot embrija attīstību (piem. hipovitaminoze, ultravioletais starojums, dažādu medikamentu ietekmē, vīrusa infekcijas u.t.t.).
• Iegūtās sirds slimības ir patoloģijas sirdī, kas attīstās laika gaitā.  Apmēram 80% no kardiovaskulārām slimībām ir iegūtās un 20% ir iedzimtas. Gan iedzimtās, gan iegūtās slimības galvenokārt ir ģenētiski pārmantotas. Lielu nozīmi tajā spēlē šķirņu predispozīcija.

Visbiežāk novērotās klīniskās pazīmes suņiem ar sirds mazspēju ir:

• apātiskums, grūtības panest fizisko slodzi,
• apetītes zudums un/vai svara zudums,
• „saraustīts” miegs,
• klepus, īpaši slodzes laikā vai uztraukuma gadījumā, pēc dzeršanas, nakts laikā un no rītiem
• atkrēpošana,
• apgrūtināta elpošana,
• gaišas vai zilganas nokrāsas gļotādas,
• samaņas zudums, ģībšana, letarģija,
• pakāpeniska vēdera apjoma palielināšanā (šķidruma sakrāšanās vēdera dobumā).

Visbiežāk novērotās klīniskās pazīmes kaķiem ar sirds slimībām ir:

• vājums, letarģija,
• paātrināta elpošana,
• elsošana ar atvērtu muti (nepieciešama neatliekamā palīdzība!),
• purpursarkanas gļotādas,
• apgrūtināta elpošana,
• samazināta apetīte,
• pietūcis vēders,
• pietūkušas kājas,
• paralīze ar izteiktām sāpēm
• pēkšņa nāve.

Kaķi ar sirds un asinsvadu slimībām galvenokārt ir asimptomātiski – neizrāda jebkādas saslimšanas pazīmes līdz brīdim, kad sirds patoloģija ir progresējusi tik tālu, ka asinis no sirds vairs nespēj normāli cirkulēt caur ķermeni, izraisot sirds mazspēju.

Profilaktiski pasākumi

Regulāra attārpošana, svara kontrole (palielināts svars palielina sirds slimību attīstības risku), sabalensēta diēta un fiziskās slodzes (regulāras pastaigas), ikgadējs veterinārārsta apmeklējums, kura laikā dzīvnieku klīniski izmeklē, pamanot sirds slimības agrīnās stadijās.

Ja dzīvniekam ir diagnosticēta sirds patoloģija, vēlams samazināt fizisko slodzi (izslēgt kāpšanu pa trepēm, garas pastaigas). Ja suns pastaigas laikā “velkas” labu gabalu nopakaļus, tas nozīmē, ka sunim ir par grūtu. Jāsamazina sāls daudzums diētā. Tas nozīmē – jāpārstāj dot cilvēku ēdienu, atliekas no vakariņām. Sabalansēta diēta ar pietiekamu taurīna, L-karnitīna un koenzīma Q10 daudzumu.

Izpratne par sirds un asinsvadu slimībām Tavam kaķim vai sunim ļaus labāk tikt galā ar dzīvnieka veselības stāvokli un ļaus pamanīt pirmās slimības pazīmes, kas liecina par ārkārtēju situāciju. Pateicoties jaunākajiem atklājumiem profilakses un ārstēšanas jomā, Tavs mīlulis var nodzīvot ilgāku un laimīgāku dzīvi!