Ķirurģija

Sterilizācija un kastrācija

Sterilizācija ir ķirurģiska operācija, kuras laikā dzīvniekam pilnībā vai daļēji izņem iekšējos dzimumorgānus, tādējādi pārtraucot dzīvnieka spēju radīt pēcnācējus. Veterinārmedicīnā ar sterilizētu dzīvnieku saprot jebkura dzimuma četrkājaino pārstāvi, kurš vairs nav spējīgs radīt pēcnācējus.

Sterilizācija ir visefektīvākā kontracepcijas metode – tā ir simtprocentīgi droša. 

Salīdzinājumā ar citām dzīvnieku kontracepcijas metodēm, sterilizācijai ir būtiskas priekšrocības. Atšķirībā no hormonālajiem pretapaugļošanās līdzekļiem (gan tabletēm, gan injekcijām), sterilizācijai nav tik daudz dzīvnieka veselībai kaitīgu blakusparādību.

Sterilizēts dzīvnieks mazāk pakļauts stresa ietekmei. Izlemšana par dzīvnieka sterilizāciju nav jautājums par iejaukšanos dabas procesos, bet gan par dzīvnieka saslimstības riska samazināšanu un viņu dzīves ilguma paildzināšanu.

 

Hormonālie līdzekļi un to lietošanas sekas

Daudzi mājdzīvnieku īpašnieki nevēlas sterilizēt savus suņus un kaķus, domājot, ka dzīvniekam var rasties hormonālās regulācijas problēmas un rezultātā liekais svars. Viņi baidās arī, ka sterilizētos dzīvniekus neatzīs citi dzīvnieki, vai pat darīs tiem pāri.

Tādēļ daudzi īpašnieki, lai pārtrauktu kuces vai kaķenes meklēšanos vai grūtniecību tās agrīnā stadijā, dod dzīvniekam hormonālos preparātus. Kļūdaini tiek pieņemts, ka hormonālo preparātu lietošana ir iecietīgāka pret dzīvnieka organismu.

Pirms lietot hormonālos preparātus, kas pārtrauc meklēšanos vai grūtniecību, iesakām konsultēties ar veterinārārstu. Katrs gadījums ir individuāls, ļoti svarīgs var izrādīties veterinārārsta padoms, viņa piedāvātā alternatīva.

Svarīgi!

Jāatceras, ka, lietojot hormonālos preparātus, spēcīgi iejaucamies organisma dabiskajos hormonālajos un fizioloģiskajos procesos. Nepareizi lietojot šos hormonālos preparātus, tiek veicināta dzemdes iekaisuma jeb – piometras, rašanās.

Dzīvnieki bieži cieš no, tā saucamās, viltus grūtniecības, kas rodas fizioloģisko traucējumu dēļ olnīcu funkcijās, dzemdē un piena dziedzeros. Tāpat kļūdains ir pieņēmums, ka kaķenei vai kucei jāļauj vismaz reizi dzemdēt, jo tad ginekoloģiska rakstura problēmas vairs nebūtu iespējamas.

Arī jau dzemdējuši dzīvnieki nav nodrošināti pret piena dziedzeru vēža vai dzemdes iekaisuma rašanos. No tā nav pasargāts neviens nesterilizēts dzīvnieks. Šo saslimšanu profilakse nav iespējama. Saslimšanas gadījumā iespējama medikamentoza ārstēšana, kā arī operatīva iejaukšanās (operācija). Medikamentozas ārstēšanas gadījumā, ir svarīgi ievērot, ka pēc ārstēšanas kursa beigām dzīvnieks nākamajā meklēšanās reizē ir obligāti jāsapāro. To neizdarot, pastāv liels risks, ka piometra atkārtosies.

 

Mēs iesakām sterilizēt tos dzīvniekus, kuri nav paredzēti pavairošanai. To var darīt no 6 mēnešu vecuma kaķiem un mazo šķirņu suņiem, un no 10 mēnešu vecuma lielo šķirņu suņiem.

Kādi ir ieguvumi?

  • Sterilizētiem dzīvniekiem ir novērsta vēlme meklēties un samazinās vajadzība atstāt mājas – samazinās autotraumu risks, dzīvnieki mazāk cieš no suņu uzbrukumiem un cilvēku naidīgas attieksmes.  Pārošanās laikā dzīvniekiem ir tendence aizklīst tālu no mājām, mājupceļu viņi var arī neatrast.
  • Vīriešu kārtas dzīvniekiem ir tendence pārošanās laikā cīnīties par teritoriju, tāpēc viņiem ir paaugstināts risks iedzīvoties traumās un abscesos. Sterilizācija samazina sēklinieku vēža un leikēmijas risku, kā arī pasargā no seksuāli transmisīvām slimībām.
  • Sieviešu kārtas dzīvnieku sterilizācija samazina saslimstību ar krūts dziedzeru vēzi, novērš olnīcuvēža un dzemdes infekciju iestāšanās iespēju, kā arī pasargā no seksuāli transmisīvām slimībām.
  • Uzlabojas sieviešu kārtas dzīvnieku veselība. Bieža grūtniecība no dzīvnieka organisma prasa daudz. Vairojoties katru gadu, vērojama vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanās.
  • Atbrīvosieties no teritorijas iezīmēšanas ar nelabi smakojošu urīnu, ko nesterilizēti vīriešu kārtas kaķi izsmidzina uz durvīm un mašīnām. Sterilizēšana praktiski novērš nepatīkamo smaku.
  • Kaķiem un suņiem meklēšanās laiks iestājas katru sezonu, līdz tie ir vai nu sapārojušies vai ir sterilizēti. Sterilizācija novērsīs skaļos kaķeņu kliedzienus, kas aicina vīriešu kārtas kaķus.
  • Ir zināms, ka nesterilizēti vīriešu kārtas dzīvnieki mēdz „izvarot" sieviešu kārtas dzīvniekus un neizšķir, vai tās ir vai nav sterilizētas. Šāda vīriešu kārtas dzīvnieku rīcība var radīt nopietnas un sāpīgas traumas.
  • Sterilizācija samazina dzīvnieku nekontrolētu vairošanos, kas ir galvenais iemesls, kāpēc veidojas pamestu dzīvnieku kolonijas. Būtiski samazinās klaiņojošu dzīvnieku populācija.

 

Laproskopiskā ķirurģija

Minimāli invazīvā ķirurģija, endoskopiskā ķirurģija, video ķirurģija un „ķirurģija caur atslēgas caurumu” (keyhole surgery).

Operējot laparoskopiski, dzīvnieks tiek sterilizēts caur diviem 5 līdz 10 milimetru lieliem griezieniem vēdera sienā, pretstatā tradicionālai ķirurģijai, kur grieziens atkarībā no dzīvnieka lieluma var sasniegt līdz pat 10 centimetriem.

Laparoskopiski tiek veiktas divu veidu sterilizācijas operācijas:

  • ovarioektomija (OVE) jeb olnīcu izņemšana – šo metodi iesaka veikt dzīvniekiem līdz pirmai meklēšanās reizei un arī pieaugušiem, nedzemdējušiem dzīvniekiem bez vizuālām izmaiņām dzemdē. Šī metode ir mazāk traumatiska, jo netiek traumēti lielie dzemdi apasiņojošie asinsvadi un netiek lietotas ligatūras nosienot dzemdes kaklu. Tādējādi tiek mazināts traumatisma risks un mazināts risks urēteru (urīnvadu) traumatizācijai;
  • ovariohisteroektomija (OVH) jeb olnīcu un dzemdes izņemšana – šī metode tiek ieteikta dzīvniekiem, kas ir jau vairākas reizes dzemdējuši un ir ar vizuālām izmaiņām dzemdē.

 

Kaulu lūzumu ārstēšana

Kaulu lūzumi suņiem un kaķiem var rasties vairāku iemeslu dēļ. Bieži tas notiek ciešot ceļu satiksmes negadījumā, krītot no augstuma; kaķiem – pēc cita dzīvnieka uzbrukuma.
Sevišķi uzmanīgiem jābūt ar mazo šķirņu suņiem, kuriem kauli ir ļoti tievi un trausli. Pat kritiens no salīdzinoši neliela augstuma var izraisīt lūzumu.

Par kaulu lūzumu var liecināt sāpju vai diskomforta izrādīšana – neliek kāju pie zemes, smilkstēšana vai pat redzama kaula daļa vaļēja lūzuma gadījumā. Dzīvniekiem lūzumi var būt daudz smagāki, sarežģītāki un attiecīgi grūtāk ārstējami nekā cilvēkiem. Visbiežāk suņu un kaķu kaulu lūzumus ārstē ķirurģiski.

Ģipši un šinas ir grūti uzliekami, un tie krīt nost, jo kājas ir īpatnējos leņķos. Aktīvam dzīvniekam ir gandrīz neiespējami nodrošināt to, lai ģipsis būtu tīrs un sauss visu laiku. Kā arī zem ģipša var veidoties ādas nobrāzumi, traucēta asinsrite un čūlas. Suņi grauž apsējus un ģipšus. Šo iemeslu dēļ tie nav labs risinājums lūzuma fiksācijai dzīvniekam.

Viens no vislabākajiem kaulu lūzumu ārstēšanas veidiem ir ārējā fiksācija.

Ieteikumi pēc ķirurģiskas operācijas:

  • Dzīvniekam pēc operācijas mājās samazina aktivitāti, tur drošā attālumā no trepēm, augstākām virsmām vai citiem dzīvniekiem.
  • Dažreiz pēc operācijas dzīvniekam ir vemšana vai caureja. Ja šie simptomi nepāriet 12 stundu laikā pēc operācijas vai tie pastiprinās, jāsazinās ar veterinārārstu!
  • Nedrīkst pieļaut operācijas brūces laizīšanu vai kodīšanu. Ja dzīvnieks to dara, uzliek speciālu apkakli: grāfa apkakli vai uzsien vestīti.
  • Gadījumos, ja uz operācijas brūces veidojas krevele, to ar 3% ūdeņraža pārskābi uzmanīgi notīra un papildus nodezinficē ar joda šķīdumu (vēlams bez spirta).
  • Ja no brūces pastiprināti izdalās asinis vai arī pārsējs piesūcas ar asinīm, kā arī, ja ievērojat pārmērīgus izdalījumus un ādas apsārtumu ap operācijas brūci, sazinieties ar veterinārārstu un izpildiet viņa norādījumus.
  • Sazinieties ar veterinārārstu, ja rodas jautājumi par dzīvnieka uzvedību pēc operācijas.