Laparoskopiskā kastrācija ir dzimumdziedzeru (t.i. olnīcu) ķirurģiska izņemšana sievišķajiem dzīvniekiem caur neliela izmēra ķirurģisko brūci, izmantojot optiskos instrumentus.

Cilvēku medicīnā bieži tiek veiktas laparoskopiskas jeb minimāli invazīvas krūšu kurvja un vēdera dobuma operācijas. Piemēram, laparoskopiskā holecistektomija jau ir aizstājusi atvērto ķirurģisko paņēmienu un tiek uzskatīta par "zelta standartu" nekomplicētu žultspūšļa slimību gadījumos cilvēkiem. Mūsdienās, mājdzīvnieku īpašnieki savu personīgo medicīnisko pieredzi mēdz saistīt ar saviem mājdzīvniekiem, tāpēc, vedot dzīvniekus uz veterināro klīniku, bieži tiek jautāts par iespēju operāciju veikt laparoskopiski - izmantojot minimāli invazīvu ķirurģiju jeb “atslēgas cauruma” ķirurģiju. PetCity klīnikas piedāvā šādu iespēju.

Kas tad ir laparoskopija?

Laparoskopija nodrošina minimāli invazīvu piekļuvi vēdera dobuma orgāniem, izmantojot speciālus instrumentus un tehniku. Laparoskopiskā ķirurģija dod iespējas ne tikai diagnostikai, bet arī ārstēšanai. Minimāli invazīvajā ķirurģijā viena liela ķirurģiskā griezuma vietā, kas klasiskajā ķirurģijā var sākties no krūšu kaula šķēpveida skrimšļa un sniegties līdz pat kaunuma kaulam, tiek veikti 2-4 nelieli iegriezumi, kuru garums var būt no 5 mm līdz 11 mm, jo vēdera dobums tiek apskatīts izmantojot kameru. Iegriezumu skaits ir atkarīgs no veiktās operācijas un izvēlētās ķirurģiskās tehnikas. Minimāla audu traumatizācija nodrošina mazāk sāpju, ātrāku brūču dzīšanu, mazāku pēcoperācijas trūces iespējamību, ātrāku mīluļa atgriešanos pie normālas fiziskās aktivitātes un skaistāku kosmētisko efektu pēc operācijas.

Biežāk veiktā laparoskopiskā operācija mazo dzīvnieku veterinārmedicīnā ir laparoskopiskā kastrācija (olnīcu vai sēklinieku izņemšana).

Vai laparoskopiskās kastrācijas laikā tiek izņemta arī dzemde?

Veterinārārsti, kas veic laparoskopiskās operācijas, saskaras ar mājdzīvnieku īpašnieku viedokli, ka sieviešu kārtas dzīvniekiem nepieciešams izņemt ne tikai olnīcas, bet arī dzemdi. Tā nav taisnība - kastrētajām kucēm un kaķenēm nav raksturīga strutaina dzemdes iekaisuma attīstīšanās, jo tā veidošanai nepieciešams olnīcu izdalītais hormons progesterons. Turklāt ir noskaidrots, ka dzemdes audzēji sieviešu kārtas suņiem nav izplatīti, tāpēc nav nepieciešams izņemt veselu dzemdi. Pētījumi liecina arī to, ka agrīna olnīcu izņemšana var efektīvi novērst piena dziedzeru audzēju veidošanos.  Protams, ja pirms operācijas ultrasongrāfiskās izmeklēšanas laikā, tiek konstatēta dzemdes patoloģija, piemēram: cistiskā endometrija hiperplāzija, neliela apjoma mukometra vai piometra, tad dzemdi var izņemt laparoskopiski asistētas operācijas laikā. Šajos gadījumos ķirurģiskais griezums ir daudz mazāks nekā parastā operācijā. Ja dzemdes apjoms ir stipri palielināts (liela apjoma šķidruma (eksudāta) uzkrāšanās dēļ), tad dzemdes izņemšanu veic, pielietojot klasisko (atvērto) ķiruģisko metodi, jo tā šajos gadījumos ir drošāka.

Vīriešu kārtas dzīvnieku laparoskopiskā kastrācija

Vēdera dobuma kriptorhidisma gadījumā tēviņu kastrāciju ieteicams veikt laparoskopiski. Vēdera dobuma kriptorhidisms ir patoloģija, kad attīstības laikā viens vai abi sēklinieki caur cirkšņa kanālu nenolaižas sēkliniekos un paliek vēdera dobumā. Iedzimtības, pastāvīgas hormonu izdalīšanās, paaugstināta neoplazijas un sēklinieku sagriešanās riska dēļ, kriptohiem ieteicama sēklinieku ķirurģiska izņemšana – kriptorhidektomija. Laparoskopiski tēviņu kastrāciju var veikt ar vienu, diviem vai trim maziem iegriezumiem, tāpat arī runčiem. Laparoskopiskā kriptorhidektomija ir labāka par parasto atvērto ķirurģisko tehniku, pateicoties nelieliem iegriezumiem, plašākam redzes laukam, kas ļauj operāciju veikt precīzi, ātri un ar minimālu audu bojājumu.

Kā tad notiek laparoskopiskā kastrācija?

• dzīvniekam tiek veikta klīniskā izmeklēšana;

• dzīvnieka klīniskie parametri tiek reģistrēti pirms sedācijas, tiek ievietots intravenozais katetrs un paņemti asins paraugi (ja tas nav izdarīts 5 dienu laikā pirms operācijas);

• dzīvniekam tiek ievadīti indukcijas narkozes līdzekļi, veikta intubācija, nocirpts apmatojums plānotās ķiruģiskās brūces apvidū un āda tiek apstrādāta ar īpašiem dezinfekcijas šķīdumiem;

• operāciju zālē dzīvnieks tiek pieslēgts inhalācijas anestēzijas aparātam un uzraudzības (monitorēšanas) sistēmai (tā ir sistēma, kas palīdz pastāvīgi uzraudzīt dzīvnieka dzīvībai svarīgos parametrus, piemēram, sirdsdarbību, elpošanu, temperatūru, asins spiedienu u.c.);

• operācijas laikā tiek veikti divi iegriezumi, caur kuriem tiek ievadīti darba kanāli - viens kamerai, otrs instrumentiem. Kameras attēls ir redzams speciālā monitorā – tiek vizualizēti iekšējie orgāni. Tad atdala olnīcas vai sēkliniekus un izņem tos no vēdera dobuma caur vienu no iegriezumiem un pēc tam iegriezumus aizšuj;

• operācijas ilgums ir atkarīgs no dzīvnieka lieluma. Pati operācija var ilgt no 20 līdz 120 minūtēm. Pievienojot sagatavošanās un atmošanās laiku pēc operācijas, vidēji,mājdzīvnieks pavada klīnikā apmēram 4–5 stundas un tad var doties mājās.

Kādas vēl ārstēšanas un diagnostikas iespējas mums sniedz laparoskopiskā ķiruģija?

Laparoskopa izmantošana operācijas laikā ļauj ķirurgam apskatīt un novērtēt visus vēdera dobuma orgānus. Vēdera dobumā ievadītā kamera 10 reizes palielina redzamo attēlu, tāpēc tiek pamanītas pat nelielas izmaiņas orgānos. Pēc vēdera dobuma orgānu makroskopiskā attēla izvērtēšanas tiek veikta plānveida laparoskopiskā procedūra. Veterinārmedicīnā pārsvarā tiek veikta diagnostiskā laparoskopija, orgānu biopsija, mātīšu un tēviņu kastrācija (kriptorhi), laparoskopiski asistēta gastropeksija, holecistektomija, adrenalektomija, laparoskopiski asistētā cistotomija u.c. Tādējādi minimāli invazīvā ķirurģija ir noderīga slimību diagnostikā (orgānu biopsija, diagnostiskā laparoskopija), to profilaksei (ovariektomija, kriptorhidektomija) un ārstēšanai (laparoskopiski asistēta cistotomija, holecistektomija u.c.).

Pielietojot laparoskopiju var veikt arī orgānu biopsiju

Diagnostisko laparoskopiju uzskata par drošu alternatīvu klasiskai diagnostiskai laparotomijai un orgānu biopsijai. Konvencionālās laparotomijas laikā tiek veikts griezums no krūšu kaula skrimšļa līdz kaunuma kaulam, lai izmeklētu visus vēdera dobuma orgānus, savukārt diagnostiskās laparoskopijas laikā pietiek ar trim 5-11 mm gariem griezumiem. Iekšējo orgānu attēla palielināšana, kvalitatīvs apgaismojums un plašs redzes lauks nelielā telpā nosaka diagnostiskās laparoskopijas priekšrocības salīdzinājumā ar atvērto diagnostisko laparotomiju (konvencionālās ķirurģiskās operācijas). Visizplatītākās laparoskopiskās diagnostikas procedūras suņiem un kaķiem ir aknu un liesas biopsija, kā arī laparoskopiski asistētas procedūras, piemēram: holecistocentēze, aizkuņģa dziedzera biopsija, nieru biopsija, zarnu biopsija u.c.

Laparoskopija ir laba metode kuņģa dilatācijas (uzpūšanās) un sagriešanās profilaksei

Laparoskopiskā gastropeksija ir droša un vienkārša metode kuņģa dilatācijas un sagriešanās novēršanai. Kuņģa dilatācijas un sagriešanās  sindroms ir dzīvībai bīstams- kuņģis sagriežas ap savu asi un tajā esošais gaiss nospiež apkārtējos orgānus, tādējādi traucējot venozo asins plūsmu vēdera dobumā. Rezultātā parādās portāla hipertensija un sistēmiska hipotensija, var rasties kardiogēns šoks, kas beidzas ar dzīvnieka nāvi.

Kuņģa sagriešanās gadījumā dzīvnieka izdzīvošana ir atkarīga no savlaicīgas diagnozes uzstādīšanas un tūlītējas veterinārās palīdzības. Diemžēl ne visi pacienti laikus nonāk veterinārajā klīnikā, tāpēc daļa no viņiem mirst vai tiek eitanāzēti dzīvībai bīstamu komplikāciju dēļ. Šo iemeslu dēļ gastropeksija ir ieteicama suņu šķirnēm ar dziļu krūšu kurvi, piemēram, vācu aitu suņiem, basetiem, īru seteriem, senbernāriem, veimāriešu suņiem u.c. . Šī ir ķirurģiska procedūra, kurā kuņģis tiek piestiprināts pie vēdera sienas muskuļiem pareizā anatomiskā stāvoklī, lai novērstu tā sagriešanos. Šo operāciju ieteicams apvienot ar kastrāciju. Gastropeksiju var veikt laparoskopiski vai laparoskopiski asistēti, tādējādi samazinot audu traumatizāciju un novēršot potenciāli dzīvībai bīstamā sindroma attīstību.

Laparoskopiskā ķirurģija urīnpūšļa akmeņu gadījumā

Urīnpūšļa akmeņu (urolītu / cistolītu) izņemšanai var izmantot minimāli invazīvu ķirurģiju. Nelielus urolītus un kristālus dzīvnieku urīnpūslī var izņemt pielietojot laparoskopisku cistotomiju. Cistotomija ir urīnpūšļa ķirurģiska atvēršana, ko var veikt diagnostikas vai terapeitiskos nolūkos. Laparoskopiski asistētas cistotomijas laikā vēdera sienā tiek veikts neliels ķirurģisks iegriezums, lai piekļūtu urīnpūslim. Pēc tam urīnpūslī tiek ievadīts 3 mm ports ar darba kanālu instrumentiem vai veikts neliels iegriezums urīnpūslī un tā siena fiksēta pie vēdera muskulatūras. Caur iegriezumu urīnpūslī tiek ievadīti instrumenti un arī kamera. Šīs operācijas laikā, izmantojot urohidropulsiju, no urīnpūšļa var izskalot sedimentu un kristālus, ar speciālām ierīcēm satvert un izņemt urolītus, makroskopiski novērtēt urīnpūšļa un urīnizvadkanāla gļotādu, urīnvadu atveres atrašanās vietas un veikt urīnpūšļa gļotādas biopsiju un paņemt paraugus bakterioloģiskajiem izmeklējumiem. Laparoskopiski asistētā cistotomija ir labāka par tradicionālo, atvērto urīnpūšļa ķirurģiju, jo tiek mazāk traumēta vēdera sieniņa un urīnpūšļa audi, ir mazāks vēdera dobuma kontamonācijas risks, ātrāka audu dzīšana un mazāks komplikāciju risks.

Lai nodrošinātu augstvērtīgu veterinārmedicīnas pakalpojumu kvalitāti un dzīvnieku labklājību, PetCity klīnikās pacientu ārstēšanā tiek izmantota minimāli invazīvā ķirurģija. Laparoskopiskās ķirurģijas metožu izmantošana mazo dzīvnieku medicīnā nodrošina visaugstākos diagnostikas, profilakses un ārstēšanas standartus. Pateicoties minimālai audu traumatizācijai operācijas laikā, pacienti izjūt mazāk sāpju atkopšanās periodā, retāk rodas pēcoperācijas komplikācijas, dzīvnieki var ātrāk atgriezties pie normālas fiziskās slodzes, tiem nav nepieciešama intensīva pēcoperācijas aprūpe un nepieciešams īsāks hospitalizācijas laiks.

Raksta autore:

Dr. Nora Dambrova

PetCity Viesturdārzs klīnikas galvenā veterinārārste