Noslēgusies dzīvnieku svara samazināšanas programma "Labā formā-lieliskā omā"

Noslēgusies dzīvnieku svara samazināšanas programma

"Dzīvnieki tagad jūtas labāk, ir aktīvāki un vairāk spēlējas, līdz ar to saimnieki – priecīgāki. Tā ka kopumā es šo kampaņu raksturotu kā veiksmīgu,” saka veterinārārste Nora Dambrova, kura 3 mēnešu laikā konsultēja 3 kaķus un 3 suņus svara samazināšanas programmas Labā formā – lieliskā omā ietvaros. Viņa novērtē gan dzīvnieku, gan saimnieku ieguldījumu, sakot, ka arī saimniekiem vajag lielu gribasspēku, lai palīdzētu dzīvniekam nomest svaru. “Jābūt stingram mugurkaulam un nedrīkst pakļauties dzīvnieka žēlajām acīm, kad suns sēž blakus pie galda un prasa ēdienu, vai kaķis glaužas klāt un ņaud. Dzīvnieku panākumi svara nomešanā lielā mērā atkarīgi no saimnieka,” viņa saka.

Suņus disciplinēt ir vieglāk

Galvenās problēmas, kāpēc dzīvnieki pieņemas svarā, visbiežāk ir divas – viņiem tiek dots pārāk daudz barības un piedāvāts pārāk maz aktivitāšu un kustību. Tāpēc kampaņas sākumā Nora Dambrova un dzīvnieku fizioterapeites Bettija Ligere un Sintija Pakalne novērtēja visus sešus dzīvniekus un nāca klajā ar ieteikumiem katram – cik un kādu barību uzņemt un kā viņus nodarbināt, trenēt un masēt, lai būtu pēc iespējas labāki rezultāti.

Kampaņas laikā kļuva skaidrs, ka disciplinēt suņus ir vieglāk nekā kaķus. Bīgls Vollijs zaudējis 4,3 kg, haskiju dāma Bella – 5,1 kg, zelta retrīvera dāma Pērle – 6,9 kg. No kaķiem tikai Tigro izdevies atbrīvoties no gandrīz 1 kg.

Vollijs, kuram tika piedāvāta atbilstošāka barība un samazināta tās deva, kā arī tika veicināta aktivitāte, ļoti labus rezultātus uzrādīja jau kopš paša kampaņas sākuma. Tagad, tās noslēgumā, Vollija saimniece Marina saka: “Programma nākusi par labu ne tikai Vollijam, bet visi ģimenei kopumā. Mēs esam sākuši vairāk staigāt, braukt pie dabas. Ja līdz šim es tikai runāju par savu pēcdzemdību svaru (Marinas ģimenē aug septiņus mēnešus veca meita), tad tagad, pateicoties Vollijam, es esmu sākusi skriet. Un viņš neļauj izlaist nevienu dienu. Tiklīdz sagribas paslinkot, tā Vollijs ir klāt un saka, ka jāiet skriet. Viņam ļoti patīk tā aktīvā dauzīšanās, un viņš tagad pie tās ir pieradis.” Tiesa, šobrīd aktuāls kļuvis nākamais izaicinājums: nosargāt no Volllija visu to pārtiku, ko meita, mācoties ēst, netrāpa mutē. Jo ir skaidrs, ka Vollijs vienmēr dežurēs un uzlasīs pilnīgi visu, kas nokritis, palicis nenosargāts un nenoslēpts.

Kopumā Marinas ģimene gan ar programmu, gan tās rezultātiem ir ļoti apmierināta un plāno turpināt iesākto.

Jāpiedāvā vajadzībām atbilstoša barība

Suņu dāmām Bellai un Pērlei svars sāka pieaugt pēc sterilizācijas. Hormoni izmainījās, vielmaiņa kļuva lēnāka, un tas veicināja svara pieaugumu. “Ja saimnieki šādā situācijā jau no paša sākuma dotu piemērotu barību stingri normētā daudzumā, tad no svara pieauguma problēmas varētu izvairīties,” atzīst Nora Dambrova. “Tāpēc saimniekiem rūpīgi jāseko līdzi pārmaiņām dzīvnieku dzīvē un jāpiedāvā atbilstoša barība. Ir pieejama barība kucēniem, aktīviem suņiem, mazaktīviem suņiem, senioriem, un ir svarīgi to ievērot.”

“Es nebiju aizdomājusies tik tālu, kā mums programmas laikā ieteica. Man likās, ka Bellai ir laba slodze, un es nesapratu, kāpēc viņai aug svars. Patiešām nezināju, ka tieši barība, šis mazais punktiņš, par ko ikdienā jāpiedomā, var mainīt tik daudz,” stāsta Bellas saimniece Dace. Ļoti pozitīvi viņa novērtē arī fizioterapeites padomus par vingrinājumiem, kas palīdzēja saprast, ko un kā labāk trenēt vai netrenēt. Jau pēc pirmā svara zaudēšanas mēneša Dace atzina, ka īgnumu un dusmas Bellas sejā un uzvedībā ir nomainījis draudzīgums, prieks un lielāka aktivitāte. Arī turpmāk pozitīvisms ir tikai vairojies, tāpēc Bellai daudz vieglāk sadzīvot ar abiem pārējiem mājas suņiem, un līdz ar to saimniecei ir mierīgāks prāts. “Tagad Bella var ne tikai pastaigāt, bet arī paskriet! Mums ir ļoti labi rezultāti, un mēs noteikti turpināsim iesākto.”

Arī Pērles saimniece Laila par programmu izsakās atzinīgi. “Pēc Pērles jau var redzēt, ka viņai iet ļoti labi! Viņa kļuvusi preicīgāka, aktīvāka un jautrāka,” saka Laila un kā kuriozu min tagadējās Pērles attiecības ar atvērtām automašīnas durvīm. Ja agrāk Pērle nevarēja ielēkt automašīnā, un vispār viņai auto ne pārāk patika, tad tagad, kopš Pērle zina, ka automašīna, visticamāk, nozīmē mežu, ieraugot atvērtas automašinas durvis, viņa kā bulta metas iekšā. Saimniece smejoties stāsta, ka nesen, ieraugot atvērtas auto durvis, Pērle pat nebija piefiksējusi, ka tas ir svešs auto, un jau ieskrējusies lēkt iekšā – gatava braukt! “Mūsu suns ir atdzīvojies, un tas ir super. Arī mēs paši esam kļuvuši aktīvāki – mums ar Pērli klāt nākušas 2 pastaigas nedēļā – 4-5 km pa mežu. No sākuma viņa paskrien, un pēc tam staigā lēnāk. Viņai patīk.” Pērles kakla siksna tagad jau samazināta par vienu caurumu, jo kakla apjoms ir mazinājies. Laila stāsta, ka arī turpmāk Pērlei piedāvās šo pašu barību, un mērķis ir nomest vēl pāris kilogramu.

Kaķi – apmierināti, kaut panākumi mazāki

Kampaņas kaķi nevar lepoties ar tik labiem rezultātiem, kā suņi, bet nevar neatzīt – arī tie kaķi, kuri nav tikuši vaļā no liekā svara, jebkurā gadījumā jūtas lieliski un apmierināti. Kā jau kaķi.

Tigro, kurš nometis gandrīz kilogramu, šo trīs mēnešu laikā kļuvis ievērojami aktīvāks un drošāks. Ja agrāk viņš vēlējies tikai ēst un gulēt un lai labāk visi viņam liek svētu mieru, tad ar laiku viņš kļuvis gan ziņkārīgs, gan draudzīgāks un sācis spēlēties ar diviem ģimenes suņiem. “Viņš pat izaicina suņus un spēlējas tik ilgi, kamēr elso ar mēli ārā. Tā kā bērnībā! Tāpat viņam ir atgriezusies mīlestība un vēlēšanās, lai viņam pieskaras, samīļo. Iepriekš viņš negribēja... bija dusmīgs un īgns, šņāca uz visiem,” stāsta saimniece Linda. Kā īpašu kuriozu viņa min to, kā iemācījusies panākt Tigro kustības – staigājot ar barības kausiņu pa māju, Tigro joņo pakaļ ātrsolī un tādējādi nodarbojas ar fizkultūru. Cits aktivitāšu paveids, ko izdomājis viņš pats – kukaiņu un naktstauriņu ķeršana, kas tagad sagādā īpašu baudu, jo viņš ir spējīgs tos noķert.

Sākums gan nav bijis viegls. “Tigro bija pieradis ēst, un te pēkšņi, vienā dienā viņam tika samazināta barības deva. Viņš sēdēja un skatījās – kā var būt, ka es varu ēst tikai tik maz?! Viņš bļāva uz visiem un pieprasīja ēst.” Pēc pāri reizēm, kad viņš atradis un apēdis gan kaķu, gan suņu barību, tagad tā tiek slēpta drošā vietā. Toties parādījušās jaunas rūpes, saka Linda. “Tad, kad viņš bija mazkustīgs, bija vieglāk ar viņu sarunāt pildīt vingrinājumus. Tagad ir otrādi – pie samazinātās barības devas viņš ir pieradis, bet kļuvis tik kustīgs, ka noķert viņu vingrinājumu izpildei nav nemaz tik viegli.” Linda saka, ka ir ļoti priecīga par šo iespēju piedalīties kampaņā: “Sazin, kā būtu bijis, ja mēs nebūtu nebūtu tikuši... Tigro droši vien būtu vēl lielāks. Bet tagad mums ir atpakaļ mūsu mīļais kaķis, nevis dusmīgais īgņa, kas grib ar visiem kašķēties.”

Kaķu dāmas ar raksturu

Kaķenes Mišela un Tumba nevar lepoties ar panākumiem šajā kampaņā, bet, kā smaidot saka Mišelas saimniece Marija – “Mišela ir pārliecināta, ka viņai ar svaru viss ir kārtībā”. Veterinārārste Nora Dambrova atzīst – kaķiem, kuri staigā ārā, šī programma tomēr nav piemērota. Turklāt Mišela dzīvo kopā ar vēl 6 kaķiem, norobežot viņas barību no pārējo murrātāju barības ir īsts izaicinājums. “Mišela medī peles un dara to katru dienu, tāpēc nav iespējams izsekot, kur un ko viņa apēd,” secina Nora. Saimniece Marija attēlo detaļas: “Pirms diētas Mišela peles atnesa mājās un parādīja, ko viņa nomedījusi. Nekad neredzēju, ka viņa tās būtu apēdusi. Bet tagad, kopš mēs dodam viņai nozīmēto barību, viņa atnestās peles kraukšķinādama ēd mūsu acu priekšā. Tā, ka nekas nepaliek pāri.” Acīm redzami, ka viņa sapratusi – šeit, mājās, neko prātīgu viņa nedabūs, tāpēc jāiet pašai par sevi parūpēties. “Ja Mišelai svars būtu vēl lielāks un tas būtu jākontrolē veselības dēļ, tad varbūt varētu viņu turēt mājās un nelaist ārā. Bet vispār tas viņai būtu pārāk liels stress. Viņas gadījumā svars nav kritisks. Tāpēc – jā, Mišela ir smuka, apaļīga, apmierināta kaķene, kas gatavojas ziemai un kas neuzskata, ka viņai būtu jānomet svars,” stāsta Marija. 

Savukārt Tumbai patīk pastāvīgums: viņas svars ir saglabājies tāds, kā bija pirms 3 mēnešiem, kaut vienubrīd tas pat mazliet bija pieaudzis. “Cilvēkiem jau arī svars mainās, atkarībā no laikapstākļiem un sezonām,” Tumbiņu aizstāv saimniece Mārīte, būdama apmierināta ar programmu. Tumbas gadījumā ir grūti izsekot viņas ēšanai, jo ģimenē ir vēl viens kaķis, un Tumba bija iemācījusies pamieloties arī no brāļa trauciņa. Kā stāsta Mārīte, tagad otrs kaķis saņem barību tikai tad, kad kāds no pieaugušajiem ir klāt. Pēc tam, kad viņš paēdis, – trauks tiek noņemts nost. “Mums nebija grūti piedalīties programmā, jo nelikās, ka Tumbai ēdiena būtu par maz. Viņa neprasīja vēl. Taču šo trīs mēnešu laikā ir ievērojams progress. Viņa kļuvusi daudz dzīvespreicīgāka, aktīvāka. Ja iepriekš viņa daudz gulēja un viņu gandrīz nekas neinteresēja, tad tagad viņa gan spēlējas ar brāli, gan sēž pie loga un domā, kā varētu noķert putnus ārā. Viņai ir atgriezusies kaķa ziņkārība!” Nora Dambrova pieļauj iespēju, ka sakarā ar to, ka Tumba sākusi vairāk kustēties, viņai svaru vairāk veido muskuļu masa. Taču, domājot par nākotni, visticamāk, Tumbai turpmāk piedāvās to mazkaloriju barību, ko viņa ēda pirms šīs programmas. Daktere to atbalsta. Ģimenei tā būs vieglāk, jo abi kaķi ēdīs vienādu barību.

Kaķiem vispār ir grūtāk nomest svaru, un gan Mišela, gan Tumba pierāda, ka kaķus var censties kontrolēt, bet garantijas nav nekādas, atzīst Nora Dambrova.

Ar ko sākt dzīvniekam ar lieko svaru?

“Ja dzīvniekam ir izteikts liekais svars, visprātīgāk būtu aizvest viņu pie veterinārārsta, jo svara izmaiņām var būt dažādi iemesli, ne tikai pārtika un aktivitātes,” skaidro Nora Dambrova. “Svars var būt saistīts arī ar endokrīnajām saslimšanām, un tādā gadījumā nebūs iespējams problēmu atrisināt, mazinot barības daudzumu vai to nomainot.” Viņa brīdina, ka kaķiem tādējādi var pat nodarīt lielāku ļaunumu, nekā labumu. Tāpat nevajadzētu pēkšņi dzīvniekam likt lielāku fizisko slodzi – jo viņam var kļūt slikti. Tāpēc vizītē pie veterinārārsta tiks noņemtas gan asins analīzes, gan pārbaudīta sirsniņa, lai izslēgtu dažādus ar svara izmaiņām saistītus iemeslus. “Tikai tad var sākt svara mazināšanu. Protams, ja dzīvniekam svars ir tikai mazliet par lielu – tad jā, var nomainīt barību uz tādu, kas paredzēta dzīvniekiem ar lielāku svaru, un pēc tabulas uz iepakojuma var mēģināt saprast, cik jādod. Svarīgi ir nedot papildus nekādus našķus un pakāpeniski palielināt aktivitātes, lai svars kristu nost.”

Taču universālas formulas aktivitāšu palielināšanai arī nav, jo tas ir ļoti individuāli. “Nevar likt vienādu slodzi jaunam sunim ar lieko svaru un vecam sunim ar lieko svaru, jo tur var būt locītavu problēmas, sirds problēmas... Tur ļoti individuāli jāskatās un nav iespējams pateikt, ka dienā jāstaigā tik un tik stundas.”

Rezumējot programmu, Nora Dambrova atzīst, ka sākums bijis satraucošs, jo šāda akcija organizēta pirmo reizi. Taču gan ar procesu, gan rezultātu visi ir ļoti apmierināti. Visi programmas dalībnieki tās noslēgumā saņēma gardas balvas no Hill's un dāvanu kartes no PetCity, kā arī tika saposti PetCity mājdzīvnieku frizētavā.